Atpakaļ eiropā.

Esmu atpakaļ eiropā, bet domas un daudzas sajūtas vēl palika tur - āfrikā. Pēdējā diena man ļoti patika, iesākumā izmetām pamatīgu līkumu uz ziemeļiem, bet tur vēja nebija, atgriezāmies ierastajā Sunset Beach, kur viss bija bumbās, pietiekams vējš un 3-4 metru viļņi. Vakarā svinējām ziemassvētkus, es gan tās nenosauktu par tipiskām svinībām pie eglītes un saklātā svētku galda, mums bija feina pasēdēšana kādā indiešu restorānā un pēc tam viens no klubiņiem Keiptaunas centrā. Ja kaut kas arī liecināja par ziemassvētkiem, tad pa retam daži izteiktie "merry cristmas" un sarkanās salaveču cepurītes, bet tā bija ļoti laba dzīvā mūzika, pozitīva publika un stilīga deju grīda, kas uzvedās līdzīgi pacietam batutam :)

Ja turpceļš bija diezgan pasmags, tad atpakaļ atlidojām salīdzinoši komfortabli, lidmašīna patukša, varēja mierīgi gulēt pa vairākiem krēsliem, tik nav ne jausmas, kādu ceļu mēroja mūsu inventārs, jo tas līdz Minhenei ar mums neatlidoja. Protams aviokompānija savu kļūdu laboja, rezultātā, visas mūsu lielās somas pēc dažām dienām nonāca Rīgā. Tas mums ļoti atviegloja transportēšanu, busā vairāk vietas un mazāka krāmēšanās.

Paši gan vēl neesam Rīgā nonākuši, aizķerāmies Minhenē uz dažām dienām. Netālu no šejienes ir Alpi, kur beidzot esmu izdomājis iemācīties snowot.

Nākamgad būsim Rīgā, trīsim slidas un iesauļotām sejām pa taisno uz ledus :)

Lustīgus Ziemassvētkus !

Labrīt ! Mums palikusi pēdējā ceļojuma diena un šī ir Ziemassvētku diena, tāpēc visiem pārējiem tos novēlu baltus un gaišus ! Savukārt mēs šodien vēl izbaudīsim Āfrikas sauli, par svētkiem gan te maz kas liecina, bet var jau arī saprast, ne viņiem te sniega, ne ziemeļbriežu :)

Iepriekšējās dienās vēja īsti nebija, vienudien nedaudz iepūta, bet no otras puses, aizbraucām uz Witsands. Viļņi bija vienkārši perfekti, bet vējš bija uz robežas, nedaudz pamocīdamies, sapratu, ka ir jāņem serf dēlis, nevis jāburā, vēlāk pievienojās Jānis un Anete. Burātāju bija apmēram tik pat cik sērferu, manuprāt visilgāk ņēmās Krišjānis - monstrs :) Ari vakardien īsti vēja nebija, pamazām gatavojāmies mājupceļam un vakarpusē aizbraucām pasērfot, rezultātā iegrimu dziļās pārdomās. Skatoties no malas, nav saprotams, kur tiem džekiem pacietība, stundām airēties, gaidīt pareizo vilni.. jo tas prieciņš ir tik īss, bet kad pats nonācu šai bariņā biju pavisam citās domās - nekāda stresa, lai ari tie būs pāris noķerti viļņi, gandarījums būs :)

Prognoze mums sola, ka šodien vēl vajadzētu iepūst un arī viļņiem jābūt ļoti labiem. Vējš gan tikai būs uz vakarpusi, jācer ka pietiks mazajam dēlim un 4.7 burai.

Brauciens kopumā izdevies ļoti labs, es pat gribētu teikt, sava veida treniņnometne, jo paburāt sanāca ļoti daudz, kā ari kādas trīs dienas pasērfot. Tika iepazīta jauna zeme un ļoti attīstīta valsts, kā arī beidzot izbaudīti kārtīgi okeāna viļņi :)

Pēdējās dienas Keiptaunā.

Vakardien paburājām vēl vienā, līdz šim neiemēģinātā spotā Scarborought, kas atrodas tālāk uz dienvidiem aiz jau bieži minētā Witsands. Spots diezgan sarežģīts, bet tai pat laikā ar perfektiem viļņiem. Problēma ir ar vēju, tas pūš no krasta un ir ļoti raustīgs, brīžiem tas nokrītās līdz 1-2 metriem sekundē, savukārt brāzmās iepūš līdz pat 14 metriem. Salīdzinot ar pārējām vietām tur bija visgludākie viļņi, augstums 2-3 metri, burātāju gan nebija daudz, Krišjānis ar vienu holandieti bija aizbraucis ātrāk, mūsu kompānijai pievienojās vācietis no blakus istabas, rezultātā mersītim bija jāuzņem pamatīga krava :) Uz ūdens kopumā varēja but kādi 15 burātāji, daudzi vienkārši piebrauca, apskatījās un devās prom, jo iespējams, ka Platboomā, kas ir tālākais dienvidu spots, bija stabilāks un stiprāks vējš. Es ūdenī paliku viens no pēdējiem un vējš praktiski gāja uz beigām, kas ari sagādāja problēmas ar izkļūšanu krastā, jo aiz nelielās pludmales seko akmeņi un tur, kā vienmēr, ari plīst vislabākie viļņi, bet man viss beidzās veiksmīgi, kādam citam burātājam, gan nācās finišēt uz akmeņiem un apskādēt inventāru. Kopumā diena man patika, tikai šādiem apstākļiem priekš mana svara ir vajadzīgs lielāks dēlis.

Gandrīz katru dienu mēs šeit braukājam riņķī ar nokrautu mašīnu, bet mēs tādi neesam vienīgie, ik pa gabalam ir mašinas ar dēļiem un buru somām uz jumta, tad es kaut kādā bridi aizdomājios.. šeit noteikt ir viena no vindsērfinga mekām. Burātāju limenis šeit ari ļoti augsts, var sastapt dažus pro braucējus, bet pārsvarā ir vienkārši džeki, kas ļoti labi gāž, tā pat šie neiespringst uz inventāru, kā esam pieraduši latvijā, nereti lieto diezgan pavecus dēļus un mazpopulāras buras. Iegriezāmies diezgan daudzos un dažādos serf veikalos, inventāra piedāvājums ļoti liels - jauns, lietots, populārākie brendi, ko vien vēlies, cenas tādas pašas, kā eiropā. Tā pat vismaz puse no apmeklētajām sērfošanas pludmalēm, ir ļoti ērti piebraucamas, bet kā jau visur citur pasaulē, labākās ir sarežģītāk pieejamas. Ziemas periodā noteikt var te atgriezties, tik nākamreiz būsim gudrāki, par to kas jāņem līdz no inventāra.

Mūsu mersītis :)

Ieeja kādā no vietējiem serf veikaliem.

Skats no iekšpuses.

Mūsu mājas garāža un lielā inventāra kaudze.

Lai cik tas dīvaini nebūtu, diemžēl esmu tikai redzējis vienu melnādainu kaitotāju, tai brīdi pat uzgavilēju :) it kā šiem te ir visas iespējas un tā gluži nav, ka visi dzīvo trucīgi, daudziem ir iespējas strādāt labu darbu un attiecigi nopelnīt. Vai tāpēc, ka slinki, vai varbūt kāds cits iemesls, bet melnādainie šeit ne burā, ne serfo.

Atnāca svels.

Kādu laiciņu nebiju neko rakstījis, bet nekādu dižo notikumu arī nebija. Mājā, kurā dzivojam, ir pamatīga vāciešu invāzija, pamazām esam sapazinušies, ir viens jaunietis, ļoti spēcīgs frīstailā, kā ari visi pārējie ir burātāji.

Bet nu par burāšanu. Esam šeit sagaidījuši kārtigu svelu, vispirms bijām pašā tālakajā spotā Platboom. Tā bija pirmā reize dzīvē, kad atrados starp tik lieliem un jaudīgiem viļņiem, arī pie mums mēdz savelties mazi pauguriņi, bet tie visbiežāk ir lēzenas konstrukcijas, šeit vēlās pamatīgas sienas, vienkārši monstri.. Vairākas reizes, braucot pa vilni bija tā, ka bail virsū griest, jo samalt var pamatīgi :) Tā bija vislabākā diena, no šeit piedzīvotajām. Krišjānis burāja agri no rīta, vējš bija stiprāks un it kā viļņiem bija jābūt labākiem, bet mēs negribējām celties sešos un vēlāk pietika gan vējš, gan viļņi.

Pēc sešām noburātām dienām sanāca pāris dienas atvilkt elpu, kaut gan vienudien varēja braukt uz Witsands, palikām mājās, jo vēja virziens bija no labās puses. Un atnāca nākamais svels, nekur tālu nebija jābrauc, te pat tuvējā Sunset beach. Vējš nebija pārāk stiprs, izmantoju lielāko dēli ar 5,2 buru un atkal ķēros klāt eksperimentiem ar jauno Thruster, pārsvarā izmēģināju dažādas spuras, bet diemžēl šis īsti nav dēlis, ko esmu vēlējies.

Vakar no rīta puses vēja nebija, beidzot iemēģinājām jauniegūto serf dēli, aizlaidām uz Big Bay, kur priekšā bija pilns ar sērferiem, jo tur vilnis gludāks, kā arī daudzus vilina pludmales iekārtojums, kafejnīcas, ērts stāvlaukums, glābēji, tualetes, dušas, dažādi serf veikali un nomas. Protams, pēc pusstundas airēšanas uz sērf dēļa, manas rokas piebeidzās, tas nemaz nav tik viegli :) Atpūtos un ielīdu vēlreiz, bet tā īsti uz kājām pa vilni nošļūkt nesanāca, varbūt tik pāris sekundes, uz dēļa nostāvēt. Krišam gāja labāk, nošļūca pa pāris viļņiem, bet arī viņam diezgan ātri rokas piebeidzās no muļķīgās airēšanas. Tagad, ziemas periodā būs jāiet uz baseinu kraulā peldēt, lai attistītu vajadzīgās muskuļu grupas :) Vēlāk devāmies uz Sunset Beach, viļņi bija kā no grāmatas, bet īsti vēja nebija un diemžēl mans lielākais dēlis ir grimstošs manam svaram, izmēģināju, ļoti grūti iekšā tikt, nobraucu pa vilni un dabūju labu gabalu nākt atpakaļ pa krastu, tāpēc īsti nepaburāju, savukārt beidzot ko skatāmu iefilmēju, jo līdz šim īsti nebija laika. Krišam bija lielā diena, neskaitīju, bet aplam daudz griezienus varēja uztaisīt, kā arī vilnis bija perfekts un gluds.

Mums seit Keiptaunā iepūta.

Dažas bezvēja dienas, kuras labi pavadījām un kārtigi atpūtinājām rokas, tikai nāca par labu, jo nu jau esam četras dienas noburājušies, uz rokām jau jaunas tulznas sāk veidoties. Tāds ari bija mērķis šurpbraucot, ir gan viļņi, gan vējš un ļoti labs trenniņš.

Ceturdienas vakarā atnāca vējš un te pat tuvējā spotā sunset beach, sakarigi uzburājām, viļņu nebija daudz, bet šo to labu varēja noķert, ari kādu kaiteru, jo tie ar bija aizcietušies bezvēja dienās, brauca krustu šķērsām, kā traki :) Piebiedrojās arī Tomass (mūsu namīpašnieks), ir interesanti sekot viņam līdzi uz udens, jo viņš kaut kā labāk saprot viļņus šeit, kā ari biežāk tos noķer, tas ko viņš uz viļņa izpilda, jau ir cits stāsts.

Piektdiena man iesākās visnotaļ pozitīvi, jo iegādājos savu pirmo sērfdēli. Pagājušovasar kāds lietuvietis iedeva Pāvilostā pamēģināt, un pēc pāris pavaditiem vakariem uz ūdens, sapratu ka tas man ir jāapgūt. Ari šeit daudzi labi vindsērferi, paralēli sērfo, tas ir labs treniņš, kā ari patikama nodarbe, dienās, kad nav vēja, jo nereti te var atrast labus sērfojamus viļņus. Man iesākumā isti nebija skaidribas, no kā te viļņi veidojas, bet faktiski, lai cik ari stipri nepūstu, te nāk svels, no vēja te tiek sadzīts tikai pamatīgs čops. Tā nu es pēc Tomasa ieteikuma, vietējā surf veikalā nopirku dēli. Izmērs 7'6 iesākumam esot ļoti labs. Cena te ir visnotal pozitīva, dēlis ar spurām, līšu un čeholu, izmaksāja 350eur, ražots te pat uz vietas Keiptaunā, kas varētu būt labs suvenīrs arīdzan :)

Tālāk mēs devamies uz pašiem dienvidiem, spotu, kas atroda dabas parkā un kā jau zvēru dārzā, tur mūs sagaidija babūnu (pērtiķu) uzlidojums. Diezgan izveicigi dzivnieki, jā mašīnai durvis nebūs aizslēgtas, iekāps kā savējā, acis nepamirkšķinot. Protams, viss kas šiem nepieciešams, ir kas garšīgs, bet kaut kas jau labs var gadities dažādās rokas somiņās utt.. Kas ari notika, kādam iesirmam pāritim, nācās iet palīgā atgūt rokassomiņu. Sagrābis to bija pats vadonis, kurš stundas laikā, pa visu to burzmu, reizes trīs ari paspēja paveikt savas virišķās funkcijas. Vēlāk atbrauca gani un padzina šos tālāk, mēs bijām drosibā :)

Burāšana ari bija interesanta, jo iepriekšējā reizē es tur salauzu mastu un izskrēju akmeņos, bet tas jau vairāk aiz nezināšanas, jo ne tur bijām piebraukuši un ne tur viļņus ķerstījām. Šoreiz bija kompānija ar vietējiem un pavērojot kā viņi brauc, rodas daudz lielāka skaidrība. Tas seit ir loti pozitīvi, kad visur apkārt ir daudz burātāju. Un kā jau vienmēr, ari šai dienā it kā bija daži trukumi, vēja bija tā pamaz, tāpēc izmantoju lielāko, līdzpaņemto inventāru 5.2/84 un bija ļoti ok, jo beidzot atradu jaunajam RRD Thruster sakarigu spuras novietojumu. No sākuma, likās, ka dēlis kaut kā negrib griezties, tad pamazām sāku variēt, ar spuru un mastpēdu.

Sestdien un svētdien devāmies vairāk uz ziemeļiem, pirmā bija jau zināmā Melkbosa, vējš bija stiprs, kas visu laiku pieņēmās, trīs reizes mainīju buras uz mazāku, cetrurto vairs negribējās un biju ari noguris. Kā arī bija diezgan saspringta burāšana, neskaitiju, bet uz udens bija visamz buras 50. Iepūta pamatīgi, pilsētas statuja, jeb table mountain izskatījās pavisam savādāks.

Nākamajā dienā nonācām vēl tālak uz ziemeliem, mazā pilsētiņā Yzerfontein. Skaista pludmale, mazs licitis un no tālienes viļņi izskatījās unikāli, gari, nedaudz offšorigi. Iegāju ar 4.7/74. Sākumā bija ļoti labi, vēlak vējš nedaudz pielika un palika raustigs, laikam arī iepriekšējo dienu sagurums, pēc 3 stundām pielika punktu, nevar taču jēgu pārburāt :)

ps. ari turpmākās dienas sola vēju..

Bezvēja dienas Keiptaunā.

Nu jau kā trešo dienu mums šeit Keiptaunā nepūš un pēc prognozes arī rīt vēl nepūtīs, nedēļas otra puse solās vējaina. Bet garlaicīgi šeit nav, bijām aizbraukuši pavērot naktsdzīvi, praktiski visa rosība notiek uz Long street, dažādi restorāni, klubi, kafejnīcas un pilns ar melnajiem, kuri diemžēl nedaudz rada diskomfortu. Biju līdzi paņēmis fotokameru un tā manāmi piesaistīja uzmanību, kā aŗi netrūka daudzie kapeiciņas prasītāji. Savukārt arhitektūra un interjera dizains te ir pavisam citā dimensijā, viss ir pievilcīgi krāsains un mājīgs, pa retam ir tikai mums ierastie dzeltenpelēkie toņi un eirostila interjers, bet tur arī cilvēku nav.

Svētdien sakrāvām dēļus uz jumta, cerībā, ka varbūt vakarpusē, vairāk uz raga galu, iepūtīs. Pa ceļam apskatījām jauno futbola stadionu, bet tam pārāk tuvu pagaidām vēl nelaiž. Tā pat visur citur, dekorācijas vairāk liecina par pasaules futbola čempionāta, nevis ziemassvētku tuvošanos :) Izbraucām vienu no tūristu apmeklētākajām pludmalē un iegriezāmies mazā pilsētiņā, kurā bija neliela zvejnieku osta, bet tā arī isti netapa skaidrs, ko viņi šeit zvejo. Savukārt ostā mierīgi dzivojās roņu ģimene.

Mums te ir radusies doma apgūt serfu, jo te ir daudz labu viļņu vietu, it īpaši indijas okeāna pusē. Kā arī daudz serferu, nomu, veikalu un nereti, kad nav vēja, ir labi viļņi. Svētdien vakarpusē tā arī neiepūta, bet ar serfu būtu bijis ko darīt.

Gaidam vēju !

Long street.

Dekorācijas.

Pirmā nedēļa aizvadīta.

Sveiciens visiem no Capetown, droši vien būtu briesmīgi stāstt, cik šeit ir daudz saules, apzinoties, kāds laiks patreiz Latvijā :) Ar vēju arī te viss kārtībā, pagaidām pūš katru dienu, līdz ar to mums izvērtusies pamatīga treniņnometne.

Pirms pāris dienām bijām spotā ar nosaukumu Witsands - smilšaina pludmale kalna pakājē, savukārt piebraukšana metrus 50 virs tās, skats unikāls. Apstākļi tur bija diezgan skarbi, lieli viļņi un vējš, kas visu laiku pieņēmās. Kompānijā atkal bija daži proraideri, tie džeki prot braukt :) Man diena beidzās visai neveiksmīgi, iemala vilnis un salūza masts.. Vēlāk, beidzot devāmies uz pilsētas centru, bija jau pavēls vakars un pabtaucoties pa ielām palika tā nedaudz neomulīgi, jo gandrīz visi veikali, ēstuves bija aizvērušās un apkārt vieni vienīgi melnie, protams, kas meklē,tas atrod, arī mēs uzgājām kādu ne tik "melnu" ētuvi un pavakariņojām.

Nākamā diena atkal bija vējaina, bet nekur nebija viļņu, tas tā dīvaini, pūš vējš 12-14 m/s, bet viļņu praktiski nav. Pēcpusdienā nelieli vilnīši parādijās vietā pēc nosaukuma Melkbos, tur arī paburājām.

Witsands beach.

Vakardien cēlāmies ļoti agri, ar domu braukt uz Witsands, jo it kā tad esot labāki viļņi, bet reāli nebija nekā, ne viļņu, ne vēja, tikai sauļoties varēja. Lai diena būtu piepildīta, aizbraucām ar Janku uz mazu pilsētiņu indijas okeāna pusē, pamielojāmies indiešu restorānā un izbraucā ar vilcienu, kas kursē tieši gar pludmali.

Vējš pieņēmās, aizbraucām atpakaļ uz atlantijas okeāna pusi, bet tuvākajā spotā nekā prātiga nebija, virzījāmies tālāk uz dienvidiem līdz dabas parkam, kura teritorijā atrodas viena no labākajām viļņu vietām. Lai gan braucām tikai paburāt, par iebraukšanu ir jāmaksā jebkuram. Galā mūs sagaidija, pastiprs vējš, viļņi un bariņš ar babūniem, šie nekautrējas iekāpt jebkurā atvertā mašīnā un ja nebūtu pāris ganu, velns vien zina, ko vēl sadarītu. Tākelējot buras, turpat blakām mūs citīgi vēroja, kāds strauss. Viļņi tiešām tur bija superīgi, gari un jaudīgi, tikai pie krasta īsti vēja nav, bet kā vienmēr, labākie viļņi veļas sarežģitākās vietās. Līcis sastāv no divām mazām smilšu pludmalēm un pa vidu ir akmeņi, kurus mums abiem nācās izbaudit. Man gāja smagāk, salūza masts divās vietās, apskādēts dēlis un viss pārējais, Janka tika vieglāk cauri, ar nedaudz apskādētu dēli. Laikam bijām pārrēkinājuši savas spējas :)

Esam šaigalā.

Esam veiksmigi sasnieguši kāroto galamērķi. Ceļš bija diezgan garšs, pusotru diennakti līdz Minhenei dzīvojām Krišjāna busiņā, pēc tam 12 stundas lidmašīnā, bet galā mūs sagaidīja saule un svaigs vējiņš. Vēlāk tikām pie iznomātajiem Mercedesiem - apmēram gadus 25 veci un diezgan apšaubāmā tehniskā stāvoklī, bet uz priekšu iet :) Vadātājs patreiz mums ir TomTom, bet arī tas verķis mēdz kļūdīties un iesākumā ieveda mūs diezgan apšaubāmā kvartālā.
Apartamenti diezgan mīlīgi, pats īpašnieks Tomas ir diezgan spēcīgs viļņu braucējs, 2007 gadā vietējos wave mačos izcīnījis pirmo vietu, arī pārējie iemītnieki ir burātāji un kaitotāji no vācijas, šveices, čehijas, tā kā visi savējie. Pirmajā dienā nedaudz atgulējušies no ceļa devāmies uz Sunset Beach, pludmale ideāla, ērti var piebraukt un viļņi veļas tuvāk krastam, tālāk ir izteikts čops. Vējš pūš no kreisās puses pat nedaudz offshore. Ūdens gan ir pavēss, daži pat lieto pussausās hidras, bet var arī iztikt ar 3mm.

Nākamajā dienā vēja nebija un mēs devāmies nelielā ekskursijā līdz Cape point, kas ir tālākais dienvidāfrikas punkts. Bijām aizbraukuši uz otru raga pusi, kuru apskalo indijas okeāns. Tur savukārt gar piekrasti ir daudz mazu pilsētiņu, ideālas vietas sērferiem un paralēli pludmei stiepjas dzelzeļš. Tuvāk pašam ragam sākas dabas parks, raga galā uzkāpām līdz bākai un kā jau visi tūristi, pamatigi sabildējāmies. Atpakaļceļā braucām pa tumsu un tuvojoties izgaismotajam Cape Town centram tikai aptvērām, cik tā ir liela, bet uz turieni aizbrauksim kādā citā dienā, jo pagaidām turpmākās dienas sola visnotaļ vējainas.

Spinout rullītis.

Windsurfing club "'SPINOUT" from Guntars Rakitko on Vimeo.

Cape Town

Palikušas tikai 14 dienas līdz prombraukšanai. Pagājušajā rudenī Krišjānis Tutāns diezgan veikli saplānoja ceļojumu uz Dienvidāfrikas republiku, bet dažādu iemeslu dēļ viss pārcēlās uz šoziemu. Ceļojumam piebiedrojos es, Jānis Neimanis un Kriša draudzene Anete. Reiz jau kopā esam bijuši Kanāriju salās, bet tas bija trīs reizes īsāks laiks, šoreiz tur būsim veselu mēnesi, varēs kārtigi paburāt un aizmirsties :) Brauksim no Rigas ar busiņu līdz Minhenei, tālāk ar lidmašīnu uz Cape Town, atpakaļ jāatgriežas tiesi pirm jaunā gada, tāpēc plānā ir tūlīt līdz Latvijai nesteigties un gadumiju sagaidīt kaut kur eiropā. Liels bonuss, ka var līdzi paņemt pieklājigu setu, tas ir kādas piecas buras un divus dēļus un pēc dažādiem aprakstiem var spriest, ka tieši trīs ziemas mēneši (viņiem gan tad tur skaitās vasara) ir visvējainākie. Patreiz būtu muļķīgi spriedelēt vadoties no citu rakstitā, tāpēc, ceru ka tur ar komunikācijām būs viss kārtibā un periodiski varēs šeit ko ierakstīt.

Milk & Blood.

Milk & Blood, tā tika nosauktas viļņu braukšanas sacīkstes kaimiņzemē Lietuvā. Organizētājs Vējas Galvoje, vieta Šventoi. Aptuveni dienas piecas iepriekš jau tika izsludināts par šīm sacīkstēm un vēl pēc trim dienām sekoja apstiprinājums. Laika prognoze bija visnotaļ mainīga, jo pēc pieredzes zināms, ka tur derīgi var būt D vai DDR virzieni, kaut arī paši lietuvieši fano par DR virzienu. Iepriekšējā dienas vakarā vēl cītīgi izpētīju visas laika prognozes un sapratu, ka ir jābrauc, tā arī 3. oktobra rītā devos Lietuvas virzienā, kompānijas pēc mēģināju aicināt visus mūsu vadošos viļņu braucējus, diemžēl neviens nepiebiedrojās.

Steigas nekādas, jo pēc prognozes vējam vajadzēja tikai sākties pēcpusdienā. Ap pulkstens diviem nonācu galapunktā un kā reiz ari ieslēdzās vējš, diezgan brāzmains 12-19 m/s, perodiski vēl uzlīstos. Pieteicos sacīkstēm, dalības maksa mūsu naudā bija aptuveni 10Ls, noskaidrojās, ka ari kaiteriem paralēli notiks wave mači un tie startēšot pirmie, tāpēc bija vēl daudz laika. Mierigi sagatavoju setu buras - 4.3 4.7 5.2 un aizstiepu līdz pludmalei, tik izmetot dažas halzes ar 4.7, sapratu, ka 5.2 un lielo dēli var mierīgi stiept atpakaļ. Līdz startam kādu stundu sanāca iesildities, izmantoju 4.3 un 82L dēli, it kā brižiem bija stipri par daudz, bet brižiem ar mazāku setu nepietiktu. Apstākļi izkatijās visnotaļ smagi, bet tai pat laikā interesanti, dziļāk bija diezgan nesakārtoti 2-3 metru viļņi, savukārt pie krasta vēlās pārītis ar nelielākiem, offshore vilnīšiem, kuri bija ideāli un ātri braucami.

Starta, jeb vērtēšanas zona tika nozīmēta starp moliem, kas varētu būt kādi 400 metri, tiesneši atradās tieši pa vidu. Par cik vējš bija ļoti brāzmains, kaiteri nestartēja un ap pulkstens 16iem iedeva pirmo startu. Tika izvesta single elumination tabula, vērtēšana - overall impression, vērtēja trīs tiesneši kuri paši arī piedalījās. Kopā bija 12 dalībnieki, pirmos hītus braucām pa trim, tālāk ceturdaļfināls, looser fināls un fināls. Cetertdaļfinālā trāpījos ar viņu spēcigako braucēju - Girmantas, kaut kā apjuku, pazaudēju inventāru pludmalē un nedaudz nokavēju startu :) Sapratu ka kaut kas ir jādara, mēģināju pāris reizes griezt pushloop, bet vienā no tām uzreiz gaisā izšķīdu, otrajā, kā vienmēr, nepiezemējos :) Cik manīju, ari Girmantas mēģināja taisīt frontloop, bet manis redzēto nenosēdināja. Vēlāk, pēc atstāstītā, tie arī bijuši vienīgie mēģinājumi lūpot visās sacīkstēs. Cīņā par trešo, ceturto vietu pretinieks manāmi bija daudz vājāks, tāpēc neiespringstot vienkārši nobraucu pa vairākiem viļņiem. Finālā Girmantam ātrāvās aizmugurējā kājsaite un rezultātā viņš palika otrajā vietā, kaut gan nezinu, kā būtu vērtējums pretējā gadijumā, jo arī pirmās vietas ieguvējs izskatījās visnotaļ labi. Hītu garumi bija 6 minūtes, abos finālos pa 8 minūtēm. kaut apstākļi bija smagi, šoreiz tas nelikās daudz.

Nākamajā dienā tika plānots izvest dingle elumination tabulu, tāpēc nācās vēlreiz doties tai virzienā. Vēja stiprums aptuveni bija tāds pats, tikai virziens bija pamainījies, vairāk no rietumiem pagriezies un viļņi arī bija palikuši lielāki. Ap pulkstens 12 notika mītiņš, kurā paziņoja, ka tomēr netiks izvesti starti, tālāk sekoja apbalvošana, kurai piebiedrojās pamatīga lietus gāze. Apbalvotas pilnvērtīgi tika pirmās 4 vietas un ar sīkākām balvām līdz astotai vietai.

Secinājumi. Kad jautāju, kāpēc nakamajā dienā vairs neizveda nevienu startu, organizatori atbildēja, ka lielākajai daļai atkal būšot vairāk jāvārtās pa ūdeni un atkal īsti neviens neko nevarēs parādīt. Acīmredzami viņiem nav tāds līmenis, kā pie mums. Apstākļi tiešām bija smagi un neparocīgi lūpošanai, varbūt tāpēc arī neko ievērības cienigu nemanīju, savukārt varēja pamatīgi izpausties viļņu braukšanā. Jāatzīst, ka pašas sacikstes, salidzinoši ar mūsējam, nebija tik skaisti noorganizētas, bet visā visumā Lietuviešu burātāji bija visnotaļ atsaucīgi un viesmīlīgi. Paldies viņiem par bildēm.

Ja pirms Latvijas čempionāta viļņu braukšanā šaubījos, vai ir jēga tērēt enerģiju un spēkus, piedaloties sacīkstēs, tad to aizvadot sapratu, ka ir jēga, lai vienkārši celtu mūsu viļņu braukšanas kultūru un līmeni. Milk & Blood izcinītā trešā vieta ir mana pirmā godalga vindsērfingā :)

SUP

Nesen klubā ieviesās SUP jeb žārgonā jau iedēvēts par "padlu", latviski tas būtu - liels, atvasināts serf dēlis, kuru var vadīt, vai nu ar airi, vai ar buru, vai vienkārši uz tā peldēt.

Pēc skata liels milzenis, bet aprīnojami viegls ! Ja pirms tam, no malas likās tāds garlaicīgs pasākums, tad tagad domas ir radikāli mainījušās. Brīdis, kad to ieguvu bija tieši nakts vidū, bet vilinājums bija pārāk liels, tāpēc tūlīt metos uoē un pāris stundas paairējos pa ostu, pretī klubiņam, ar mēness gaismu pietika :) Vēlāk izrādījās, ka esmu pārkāpis likumu, jo ostas teritorijā ar tādiem peldlīdzekļiem nedrīkst pārvietoties. Bezvējā un uz gluda ūdens, dēlis slīd apbrīnojami ātri, ar airēšanu nav pārāk jānopūlās. Vispatikamāk protams ir jūrā, kad spīd saule un dzidrs ūdens, var apskatīt visu zemūdens pasauli, medūzas, zivitiņas u.c. Savukārt dienās, kad nepietiek vēja burāšanai, bet ir nelieli vilnīši, var doties tos medīt. Pie nedaudz lielākiem viļņiem ar airi ir sarežģītāk, bet bez aira, var diezgan primitīvi izjust nobraucienu no viļņa. Vienkārši ienes dēli līdz otrajam sēklim, nomedī tikko plīst sākušu vilni un mēģina pa to nobraukt. Iesākumā var tupēt uz ceļiem, bet realitātē visi, kas mēģinājuši, diezgan ātri uz tā arī nostājas.

Dēlis ir kā nomas inventārs, ražotājs RRD, 11" izmērs, litrāža nav norādīta. Komplektā karbona airis un ap kāju apliekams līšs. Nākamvasar domāju divus tādus ieviest. Liekas, ka šim pasākumam latvijā ir jāaiziet !

Surfpro Wave Cup.

Sacikstes, kas radīja nelielu satraukumu, jo tās bija pirmās viļņu braukšanas sacīkstes, kuras palīdzēju organizēt, izvērtās veiksmīgas. Labi iepūta un par brīnumu spīdēja saule. Pašam sanāca divos braucienos piedalīties, pirmajā pēc neveiksmīgi nosēdināta pushloop kreisā kāja dabūja smagi ciest, nākamais brauciens sekoja pēc 3 minūtēm un sāpju dēļ vairs nebija pilnvērtīga atdeve. Līdz ar to sacīkstes man bija beigušās un varēju mierīgi pabraukties pa vilni.

Kaut kādi trūkumi bija, nepatīkamākais, mītiņa laika neievērošana no dalībnieku puses, bet jācer, ka turpmāk tādi "jociņi" vairs nebūs . Personīgi esmu nedaudz neapmierināts ar tiesāšanu, tomēr turpmāk jāsameklē vismaz 4 tiesneši, jo galvenajam tiesnesim ir pārāk daudz blakuslietas, lai supjektīvi novērtētu. Vērtēšanas zona varēja but vairāk nosprausta uz ziemeļiem, jo atkal jau pierādījās, ka labāki viļņi veļas pretī Ričarda mājai. Kā arī pēc dalībnieku skaita un pietiekamā laika, varēja izvest single elumination. Bet nekas, tas lai paliek pieredzes bagāžā, nākamreiz būsim gudrāki.

Rezultāti nekādu dižo apvērsumu neradīja, joprojām spēcigākais mums ir Krišjānis aiz viņā palika džeks no Igaunijas Peny un trešais Kristaps. Pats ierindojos 9/10 vietā un esmu pilīigi apmierināts, jo nopietns sacikšu braucējs tā pat no manīm vairs nesanāks :)

Paldies maniem jauniešiem par tehnisko atbalstu, Elmāram un visiem pārējiem. Minka drīzumā sarupēs filmu. Gaidam, kā arī nākamos mačus gaidam tieši Pāvilostā !

Bildes un video var apskatīt www.windsurf.lv

Mākslienieku plenērs Pāvilostā.

Kādu laiku atpakaļ klubā bija pienācis kāds vīrs vārdā Andris un apstāstīja par topošo plenēru, kā rezultātā, 17 jūlijā klubā ieradās 7 mākslinieki, noklausījās lekciju par vindsērfingu un tā arī iepazīnāmies.
Vienmēr mani saaistījušas radošas dvēseles, tāpēc sanāca jauka kopā pabūšana. Radās arī uzdevums, jeb izpausems veids. Skices, vēlāk apgleznota grīda un apzīmēts "kamīnbeņķītis", tagad te ir daudz košāk :)

Tāds bija rezultāts pēc divu dienu darba.

Ķinķeziņi uz sēžamā vēl top.

Viss iesākās ar lekciju par vindsērfingu.

Te es bik pazīmējos :)

Zvejnieksvētki Pāvilostā.

Svētki, kas īstenībā iesākumā likās kā neizbēgama ķibele, jo klubs ir vistiešākajā "satiksmes" centrā.. Vai nu ekonomiskā situācija valstī, vai kas cits ir ietekmējis pasākumu, bet man par prieku tie izvērtās visnotaļ mierīgi. No savas puses, iespraudu masta galā ceriņkrūmu un piedalījos kuģu parādē, kā arī piepildīju vienu no savām iegribām, iebrauc ar vējdēli ostā līdz pašam klubiņam :)
Savukārt Elmārs Smiltenieks bija sarikojis mačus formulām un tiesāšanas procesā pieslēdza manus jauniešus, vakarpusē klubā notika apbalvošana. Dažas bildes ieskatam .

Sacensību dalībnieki.

Pietika ar četriem braucieniem.

Elmo..

Uzvarētāji, 1. Ansis Dāle 2. Ričards Omanbriedis 3. Aleksandrs Ļeontjevs

..izskatās visnotaļ priecigi :)