otrdiena, 2011. gada 1. novembris

Beidzot saņēmos :)

 
Kaut kad augustā saņēmu pavisam parastu vēstuli no kādas meitenes, kura vēlējās apgūt vindsērfingu un beigās bija jautājums - "Kāpec Tu esi pārstājis rakstīt blogā?"
Tik tiešām, kopš pēdējās ziemas nebiju pievērsies savai web dienasgrāmatai, jeb kā tas šeit tiek saukts - blogam. Iemesls pavisam vienkāršs, tīri fiziski nebija laiks to darīt. Pienācis rudens, visnotaļ neraksturīgs Latvijai, ar daudz saulainām dienām un ne pārāk daudz nokrišņiem, savukārt, man parādījies vairāk brīvais laiks. Tā nedaudz ir dīvaini rakstīt paprāvā atpakaļgaitā, bet nekas gan jau kādam būs interesanti palasīt.
 Ievada vietā - ja pēc pagājušās vasaras nedaudz bija sašļukusi dūša attiecībā uz iesākto Pāvilostā, tad, tūlīt iesākoties Jaunajam gadam, enerģijas un ideju pilns ķeros visam klāt, par ko sīkāk uzrakstīšu zemāk. 


Sacensības.

Tiem, kas nezin, tad šīs vasaras lielākais sasniegums vindsērfingā bija Liepājā organizētais Eiropas čempionāts Formula Windsurfing klasē, kas sapulcēja aplam daudz dalībnieku un izdevās godam. Bet pirms šiem mačiem, augusta sākumā, ar Elmāra Smiltenieka atbalstu, atkal ņēmos organizēt "Spinout kausu" FW un Slalom klasē. Neteiktu, ka esmu ļoti apmierināts, jo savācās tikai 15 dalībnieki, no kuriem 3 nebija latvieši, iespējams, ka šī klase ir zaudējusi savu popularitāti mūszemē, bet tomēr gribējās redzēt vairāk burātāju uz ūdens. Sacensību nagla bija brazīļu braucējs, viens no pasaules ranga piecinika Paulo Dos Reis, kurš arī uzvarēja ar jūtamu pārsvaru, žēl, ka neieradās pašmāju čempions FW klasē J.Preiss, būtu bijis interesanti pavērot līderu cīņu. Nākamais diezgan stabili nobrauca mūsu lielmeistars Ansis Dāle, un aiz viņa palika Māris Birzulis. Slalomu, atšķirībā no iepriekšējās vasaras, mums neizdevās izvest, bet, spriežot pēc Latvijas čempionāta, šinī disciplīnā ir palicis vēl sērīgāk ar dalībniekiem...
 "Surfpro Wave Cup" šosezon pamatīgi ievilkās, jo savā atvēlētajā laikā tādu stabilu prognozi nesagaidījām un nācās gaidīt, kad tiks izvests Latvijas čempionāts, kurā diemžēl pašam nesanāca piedalīties, bet pēc nostāstiem, esot bijusi tāda neliela vētra.
 Labāk vēlāk, nekā nekad, attiecīgi 23. septembrī prognoze bija labvēlīga, un varējām izvest viļņu mačus, solīts gan tika vairāk, bet bija pietiekami, lai brauktu aptuveni ar 5 kvadrātmetru burām. Kā jau Latvijas čempionātā, dalībnieku bija maz, tikai 11 braucēji, diemžēl igauņi neatbrauca, un atbraukušie lietuvieši īpašu aktivitāti neizrādīja, bet tas ir dabīgs iznākums, jācer, ka vairāk šis skaitlis nenodils. Nelielu problēmu sagādāja tiesnešu meklējumi, varējām savākt tikai 3 vīrus, Ričards Liepiņš bija kā galvenais tiesnesis, ceru ka viņam šī bija laba pieredze. Vērtēja un punktus skaitīja jau pieredzējušais Edgars Behmanis un Valdis Kļaviņš, bet sapratām, ka ar diviem ir par maz. Varbūt kāds no dalībniekiem bija neapmierināts ar vērtējumu, bet ir jāsaprot arī mūs organizatorus - mēs vēl tikai mācāmies un neko nedarot, nekas arī nenotiks. Šo maču rezultāti, atšķirībā no iepriekšējā gada, nekādu izbrīnu neradīja, uzvarēja Krišjānis Tūtāns, otrais Māris Minkevics un trešais Kristaps Vītols, jeb latviešu "Albeau", jo viņš pamanās startēt visās disciplīnās. Jaunums šinīs sacensībās bija supersesija, kas idejiski radās pavisam vienkārši, tieši pirms sapulces galvā ieklikšķēja, ka kaut kas trūkst, ieskatījos makā un ieraudzīju tur divas 50eur banknotes, tā, tad tās kādam derētu izcīnīt ! Tā bija īsa braucienu sērija, līdz finālam un uzvarētājam būtu jāsacenšas ar sacensību uzvarētāju par balvu, savukārt vērtēja paši braucēji. Finālā sacentās Krišjānis ar mūsu labāko freestyle speciālistu Žeņu, bet tomēr laurus, jeb 100eur, plūca Krišs.
Kā sacīkšu organizators, paldies gribu teikt mūsu mecenātam Arnim Burmistram, kurš ir atbalstījis visus līdz šim rīkotos Surfpro viļņu mačus, ne tāpēc, lai nestu savu reklāmu, bet lai vienkārši atbalstītu kustību :) Paldies arī dalībniekiem, tiesnešiem, Pāvilostas domei, veikalam Surfpro un Baubai.
Šoruden paspēju arī līdz Ristnai aizskriet, manuprāt, katru sezonu tur aizbraukt ir svēta lieta. Apstākļi bija ekselenti, kā ari izdevās ņemt dalību igauņu rīkotajos wave mačos, bet pasākums diemžēl bija pilnīgi ne tāds, kādu bijām iztēlojušies. Par to noteikt Krišam būs savs viedoklis, ja būs luste, izteikšos citreiz.
spinout kauss '11

Surfpro wavecup '11

Serfkluba attīstības plāns un elegantās Pāvilostas laivas.

Pagājušoruden tika sakārtotas visas formalitātes, un biedrība Pāvilostas serf klubs tika pilnvērtīgi piereģistrēta Latvijas uzņēmumu reģistrā. Tā kā klubs bija palicis bez savas mājvietas, tūlīt pēc jaunā gada ķēros vērsim pie ragiem. Kopā ar Pāvilostas domes galvu U. Kristapsonu un atbildīgo par projektiem V. Ģēģeri aizbraucām uz LAD mītni Grobiņā, kur arī tapa turpmākās rīcības plāns - rakstīt divus projektus Eiropas līdzfinansējumam. Viens par inventāra iegādi kluba vajadzībām un otrs par jauna kluba ēkas būvniecību, tā kā biedrība tikai varēja iesniegt vienu projektu, tad par ēkas būvniecību iesniedza Pāvilostas pilsēta. 
Abi projekti tika apstiprināti, un finansējums piešķirts, tik nevienu vēl nav izdevies pilnvērtīgi noslēgt.
Dažādu sīkumu dēļ, kā, piemēram, konta atvēršana Valsts kasē u.c. rezultātā, visu inventāru sadabūjām tikai rudenī, vēl palikušas dažādas formalitātes. 
Daudz smagāk iet ar ēkas būvniecību, jo, kā jau mūsdienās ierasts, nekas nenotiek termiņos. Pirms projekta iesniegšanas vajadzēja sagatavot ēkas skices, kā arhitektu izvēlējos Kristapu Vītolu, un apbūvējamā teritorija paredzēta uz pilsētas zemes, tūlīt aiz vecā klubiņa. Kristaps arī turpina darbu pie paša projekta un uz vasaras beigām uztaisīja kluba maketu, kuru zemāk var apskatīt bildēs. Diemžēl būvniecība vēl nav sākusies, bet jācer, ka nākamā gada pavasarī tā tiks aizsākta, un vasaras laikā ēka uzcelta. Trūkums varētu būt piešķirtā summa, tā nav pārāk liela, lai uzceltu pilnvērtīgu serf klubu un otrs - ēka būs pilsētas, nevis biedrības īpašums, par ko vairāki kluba biedri nav apmierināti.
Savukārt, pati biedrība arī nedaudz mainījusi izskatu, nākuši klāt vairāki jauni biedri, tika pārvēlēta valde, iesniegtas izmaiņas uzņēmumu reģistrā, un mēģināsim izcinīt sabiedriskā labuma statusu, lai būtu reālākas iespējas tikt pie blakusfinasējumiem no iespējamo sponsoru puses. Nedaudz sērīgāks skats ir no vietējo jauniešu puses, nezinu patiesos iemeslus - citi atrunājas ar krīzi, citi aizņemti darbos un kāds aizbraucis uz svešām zemēm, katrā gadījumā aktivitāte ir mazinājusies. Šai sakarā nākamvasar mēģināšu izcīnīt kaut kādu finansējumu treneru algām un vairāk piesaistīt vietējos bērnus.
Pāvilostas serfkluba makets

Nevaru neuzrakstīt par vēl dažiem aktīvistiem, sērferiem un nu jau Pāvilostas iedzīvotājiem, kas ziemā neguļ, bet būvē laivas. Biju pie šiem iebraucis ziemā uz mājīgu radošo darbnīcu, kur  tapa nelieli maketi, tika žāvēti dēļi, un kādā galdniecībā uzsākta laivas būvniecība. Pirmajā brīdī iepatikās fakts, ka netiek veidotas modernas mūsdienu laivas, bet pētītas vecās tehnoloģijas un būvētas parastas, kniedētas koka laivas. 
Tuvāk pavasarim tapa rezultāts, ne tikai laivas, bet arī jauna peldošā steķa būvniecība. Diezgan sakarīgs plānojums un ideāla piestātne gan laivām, gan jahtām. 
Nesanāca man aizbraukt uz laivu iesvētībām, kurās katra tika pie sava vārda, bet pirmo ūdenī ielaisto airu laivu iemēģināju, iebraucot jūrā diezgan paprāvos vilnīšos un atpakaļ atbraucot pilnīgi sausam. Manuprāt, ļoti iederīgs pasākums Pāvilostas buķetē, atliek vien novēlēt veiksmi uzsāktajā projektā, un, ja kādam rodas interese, kur, kas, kā, ieskaties šeit www.pavilostaslaivas.lv
Pāvilostas laivas

Vasariņa 2011


Viens no maniem dzīves moto - "vienmēr vajag labāk", un tagad tas palika aktuāli profesionālajā darbības lauciņā. Pāvilostas serf klubs kā biedrība ir viens pasākums, kurš diezgan pamatīgi aizņem manu laiku, enerģiju un līdzekļus, bet  maize diemžēl jāpelna citur - strādājot uz kuģa, kas vairs galīgi nav darbs manai dvēselei. Attiecīgi esmu pamatīgi sācis piedomāt par alternatīvām, it kā ar vasaras periodu viss būtu kārtībā, nomas un vindsērfinga apmācības jomā roka piesista, bet ar to īsti nepietiek, jo sezona ir tikai nepilni 3 mēneši. 
Pavasarī man nācās meklēt citas telpas, kurās apmesties, kā variants iekrita šķūnītis, Kalna ielā 25, kurā pirms manīm pabija veikala Burusports noma, un vienu vasaru cilvēkus izklaidēja Teātra bāra filiāle. Teorētiski vieta ne pārāk praktiska nomai, jo patālu līdz jūrai, bet kad sāku pētīt iekštelpas, sapratu vienu, ar serf klubu vien nepietiks, paralēli jātaisa kafejnīca. Tā ari viss aizgāja, sarosījos, sakārtoju visas formalitātes un pieņēmu jaunu izaicinājumu. Apjoms liels, vienam galā tikt būtu neiespējami, bet darboties gribētāji atradās Gundars - kurš strādāja kā instruktors un viņa draudzene - Endija, kura rosījās kafejnīcā, augustā pievienojās Baiba. 
Nācās arī pamatīgus iekārtošanās darbus veikt, bija jāmaina terase, jāiekārto ģērbtuve, dēļiem novietne un pati kafejnīca, bet nekas jau nav neizdarāms - sezonas sākumā viss bija kārtībā, un jūnija vidū nosvinējām jaunās kafejnīcas/serf kluba iesvētības.
Ja godīgi, nebiju gaidījis tādu pavērsienu, bet pasākums aizgāja ļoti labi, nāca ēst, kafiju un tēju dzert, nomāt un mācīties, tukšu dienu bija maz. Bet nekas, nenokā nenotiek :) neskaitot dažādus draugu saietus ar dziesmām ģitāras pavadījumā, pāris reizes biju uzaicinājis apmaksājamus mūziķus. Viens bija no Liepājas - Edijs Šnipke, kuram iekšā ir apbrīnojams repertuārs, savukārt otrie bija grupa Sai Papa, nosaukums noteikt reti kādam ko izsaka, tie ir Ūdrītis, Balode un Saulītis, diezgan bohēmiska kompānija, bet bija jautri. Kaut kā serf semināra atklāšana arī iegrozījās pļaviņā pie kluba, un varētu teikt, kā sava veida tradīcija, pasākumu atkal apciemoja Raimis (skatuves vārds ElMars) ar savām dziesmām. Lai piedod man visi šovasar satiktie un dzirdētie mūziķi, tomēr manā vērtējumā spilgtākās bija meitenes no kamerkora "Mūza", kuras negaidīti ieradās kafejnīcas iesvētību vakarā.
kluba iesvētības
Ieskatoties kluba otrajā plānā, kur stāv dēļi un buras, tad viennozīmīgi, šīs vasaras līderis atkal bija SUP (dēlis ar airi). Cilvēkiem ir parādījusies daudz lielāka interese tieši par serfu, bet pie mums sastopamie viļņi ne pārāk bieži ir piemēroti normāliem serf dēļiem, savukārt tai pat laikā uz maziem vilnīšiem neaizvietojams ir SUPs. Ar stipriem vējiem pati vasara nebija diezko bagāta, biežāk atnāca tikai viļņi, reizēm sērfojami. Šeit gribās minēt vienu gadījumu, uz kādu nedēļu klubu bija apciemojusi meitene ar draugu no Francijas, puisis tā kā kaitot mācījās, bet uzturējās tikai pāris dienas, savukārt meitene sērfoja un nodzīvoja nedēļu. 
Šad tad Sarnatē mēdz savelties labi viļņi, un es viņu paaicināju līdz, apstākļi izskatījās diezgan pasmagi, viļņi jaudīgi, sāku šaubīties vai maz meitene varēs ieairēt... Rezultātā, viņa ieairēja iekšā daudz ātrāk par mani un uz viļņa zināja, kas jādara, džeki varēja iet malā un paskatīties kā jāserfo :) Ar to gan stāsts nebeidzās, oktobra sākumā saņēmu ar roku rakstītu vēstuli no Severīnas (tā sauca franču meiteni), kurai bija pievienota maza atmiņas ierīce ar dažām bildēm, franču mūziku un serf filmām, kuras nebija manā kolekcijā, mīļi.
Pie aizgājušās vasaras notikumiem gribētos pieminēt Kriša un Anetes kāzas tur pat Pāvilostā, tuvāko radu un dažu draugu pulkā. Mans uzdevums bija bildēt - pirmā reize tādā žanrā, nokrāvos ar divām foto kamerām un pa vidu kaut ko iefilmēju, šis materiāls tika Jurģim uzdots samontēt, rezultātu vēl gaidām. Nedēļu pirms, Krišam nezinot, viņa draugi sarīkoja feinu vecpuišu ballīti, kura beidzās ar negulētu nakti :) 
Jaunā laivu piestātne ar tika likta lietā, Kriša un Anetes kāzās tur notika ceremonija, bet kādā citā saulainā dienā Minka ar savu kolēģi "velobiznesā" bija atvedis tramplīnu, jeb uzmetienu, kuru piestiprināja steķa galā. Vietas pietiekami, lai ar ričukiem ieskrietos un uzlektu, uzmetiens gandrīz manā augumā, bet šiem tas netraucēja, lēkāja kā traki.
Semināra laikā beidzot Latviju bija apciemojis Šmits Mārtiņš, viņam līdzīgs bizness Kanādā uzsākts un pēc  nostāstiem, tur ir divreiz treknāka birokrātija, lai ko tādu palaistu, tā kā varam mierīgi svilpot tālāk. Mārtiņš bērniem pasniedza feinu lekciju par grafiti kultūru, kuru nedaudz iebildēju.
Zemāk ir bildes no vasaras un Šmita lekcijas, vairumam pievienoju komentārus. 
Vasariņa 2011
šmita stunda
Aizgājušajā sezonā parādījās neplānoti liels pieprasījums pēc serf nometnēm, kuras organizējam kopā ar veikalu Surfpro. Pirmā netika diezko apmeklēta, bet iemesls varēja būt pavēlais vasaras sākums. Nākamās piepildījās vienā rāvienā, dabūjām vēl papildus nometni taisīt, rezultātā sanāca četras, un kādi 40 cilvēki bik "saindēti" ar dažādiem dēļu sportiem. Zemāk ir bilžu albumi no nometnēm.
Vēl bez pieaugušajiem nopietni bija aktivizējušies bērni, kuri vasaras periodā dzīvoja Pāvilostā, jau tagad esmu sācis gatavoties tieši šim segmentam un nākamgad sīči būs prioritāte.
serf nometne 06.11
Serf nometne jūlijs '11
serf nometne 15-17.08.11
serf nometne 22-24.08.11