Atpakaļ eiropā.

Esmu atpakaļ eiropā, bet domas un daudzas sajūtas vēl palika tur - āfrikā. Pēdējā diena man ļoti patika, iesākumā izmetām pamatīgu līkumu uz ziemeļiem, bet tur vēja nebija, atgriezāmies ierastajā Sunset Beach, kur viss bija bumbās, pietiekams vējš un 3-4 metru viļņi. Vakarā svinējām ziemassvētkus, es gan tās nenosauktu par tipiskām svinībām pie eglītes un saklātā svētku galda, mums bija feina pasēdēšana kādā indiešu restorānā un pēc tam viens no klubiņiem Keiptaunas centrā. Ja kaut kas arī liecināja par ziemassvētkiem, tad pa retam daži izteiktie "merry cristmas" un sarkanās salaveču cepurītes, bet tā bija ļoti laba dzīvā mūzika, pozitīva publika un stilīga deju grīda, kas uzvedās līdzīgi pacietam batutam :)

Ja turpceļš bija diezgan pasmags, tad atpakaļ atlidojām salīdzinoši komfortabli, lidmašīna patukša, varēja mierīgi gulēt pa vairākiem krēsliem, tik nav ne jausmas, kādu ceļu mēroja mūsu inventārs, jo tas līdz Minhenei ar mums neatlidoja. Protams aviokompānija savu kļūdu laboja, rezultātā, visas mūsu lielās somas pēc dažām dienām nonāca Rīgā. Tas mums ļoti atviegloja transportēšanu, busā vairāk vietas un mazāka krāmēšanās.

Paši gan vēl neesam Rīgā nonākuši, aizķerāmies Minhenē uz dažām dienām. Netālu no šejienes ir Alpi, kur beidzot esmu izdomājis iemācīties snowot.

Nākamgad būsim Rīgā, trīsim slidas un iesauļotām sejām pa taisno uz ledus :)

Lustīgus Ziemassvētkus !

Labrīt ! Mums palikusi pēdējā ceļojuma diena un šī ir Ziemassvētku diena, tāpēc visiem pārējiem tos novēlu baltus un gaišus ! Savukārt mēs šodien vēl izbaudīsim Āfrikas sauli, par svētkiem gan te maz kas liecina, bet var jau arī saprast, ne viņiem te sniega, ne ziemeļbriežu :)

Iepriekšējās dienās vēja īsti nebija, vienudien nedaudz iepūta, bet no otras puses, aizbraucām uz Witsands. Viļņi bija vienkārši perfekti, bet vējš bija uz robežas, nedaudz pamocīdamies, sapratu, ka ir jāņem serf dēlis, nevis jāburā, vēlāk pievienojās Jānis un Anete. Burātāju bija apmēram tik pat cik sērferu, manuprāt visilgāk ņēmās Krišjānis - monstrs :) Ari vakardien īsti vēja nebija, pamazām gatavojāmies mājupceļam un vakarpusē aizbraucām pasērfot, rezultātā iegrimu dziļās pārdomās. Skatoties no malas, nav saprotams, kur tiem džekiem pacietība, stundām airēties, gaidīt pareizo vilni.. jo tas prieciņš ir tik īss, bet kad pats nonācu šai bariņā biju pavisam citās domās - nekāda stresa, lai ari tie būs pāris noķerti viļņi, gandarījums būs :)

Prognoze mums sola, ka šodien vēl vajadzētu iepūst un arī viļņiem jābūt ļoti labiem. Vējš gan tikai būs uz vakarpusi, jācer ka pietiks mazajam dēlim un 4.7 burai.

Brauciens kopumā izdevies ļoti labs, es pat gribētu teikt, sava veida treniņnometne, jo paburāt sanāca ļoti daudz, kā ari kādas trīs dienas pasērfot. Tika iepazīta jauna zeme un ļoti attīstīta valsts, kā arī beidzot izbaudīti kārtīgi okeāna viļņi :)

Pēdējās dienas Keiptaunā.

Vakardien paburājām vēl vienā, līdz šim neiemēģinātā spotā Scarborought, kas atrodas tālāk uz dienvidiem aiz jau bieži minētā Witsands. Spots diezgan sarežģīts, bet tai pat laikā ar perfektiem viļņiem. Problēma ir ar vēju, tas pūš no krasta un ir ļoti raustīgs, brīžiem tas nokrītās līdz 1-2 metriem sekundē, savukārt brāzmās iepūš līdz pat 14 metriem. Salīdzinot ar pārējām vietām tur bija visgludākie viļņi, augstums 2-3 metri, burātāju gan nebija daudz, Krišjānis ar vienu holandieti bija aizbraucis ātrāk, mūsu kompānijai pievienojās vācietis no blakus istabas, rezultātā mersītim bija jāuzņem pamatīga krava :) Uz ūdens kopumā varēja but kādi 15 burātāji, daudzi vienkārši piebrauca, apskatījās un devās prom, jo iespējams, ka Platboomā, kas ir tālākais dienvidu spots, bija stabilāks un stiprāks vējš. Es ūdenī paliku viens no pēdējiem un vējš praktiski gāja uz beigām, kas ari sagādāja problēmas ar izkļūšanu krastā, jo aiz nelielās pludmales seko akmeņi un tur, kā vienmēr, ari plīst vislabākie viļņi, bet man viss beidzās veiksmīgi, kādam citam burātājam, gan nācās finišēt uz akmeņiem un apskādēt inventāru. Kopumā diena man patika, tikai šādiem apstākļiem priekš mana svara ir vajadzīgs lielāks dēlis.

Gandrīz katru dienu mēs šeit braukājam riņķī ar nokrautu mašīnu, bet mēs tādi neesam vienīgie, ik pa gabalam ir mašinas ar dēļiem un buru somām uz jumta, tad es kaut kādā bridi aizdomājios.. šeit noteikt ir viena no vindsērfinga mekām. Burātāju limenis šeit ari ļoti augsts, var sastapt dažus pro braucējus, bet pārsvarā ir vienkārši džeki, kas ļoti labi gāž, tā pat šie neiespringst uz inventāru, kā esam pieraduši latvijā, nereti lieto diezgan pavecus dēļus un mazpopulāras buras. Iegriezāmies diezgan daudzos un dažādos serf veikalos, inventāra piedāvājums ļoti liels - jauns, lietots, populārākie brendi, ko vien vēlies, cenas tādas pašas, kā eiropā. Tā pat vismaz puse no apmeklētajām sērfošanas pludmalēm, ir ļoti ērti piebraucamas, bet kā jau visur citur pasaulē, labākās ir sarežģītāk pieejamas. Ziemas periodā noteikt var te atgriezties, tik nākamreiz būsim gudrāki, par to kas jāņem līdz no inventāra.

Mūsu mersītis :)

Ieeja kādā no vietējiem serf veikaliem.

Skats no iekšpuses.

Mūsu mājas garāža un lielā inventāra kaudze.

Lai cik tas dīvaini nebūtu, diemžēl esmu tikai redzējis vienu melnādainu kaitotāju, tai brīdi pat uzgavilēju :) it kā šiem te ir visas iespējas un tā gluži nav, ka visi dzīvo trucīgi, daudziem ir iespējas strādāt labu darbu un attiecigi nopelnīt. Vai tāpēc, ka slinki, vai varbūt kāds cits iemesls, bet melnādainie šeit ne burā, ne serfo.

Atnāca svels.

Kādu laiciņu nebiju neko rakstījis, bet nekādu dižo notikumu arī nebija. Mājā, kurā dzivojam, ir pamatīga vāciešu invāzija, pamazām esam sapazinušies, ir viens jaunietis, ļoti spēcīgs frīstailā, kā ari visi pārējie ir burātāji.

Bet nu par burāšanu. Esam šeit sagaidījuši kārtigu svelu, vispirms bijām pašā tālakajā spotā Platboom. Tā bija pirmā reize dzīvē, kad atrados starp tik lieliem un jaudīgiem viļņiem, arī pie mums mēdz savelties mazi pauguriņi, bet tie visbiežāk ir lēzenas konstrukcijas, šeit vēlās pamatīgas sienas, vienkārši monstri.. Vairākas reizes, braucot pa vilni bija tā, ka bail virsū griest, jo samalt var pamatīgi :) Tā bija vislabākā diena, no šeit piedzīvotajām. Krišjānis burāja agri no rīta, vējš bija stiprāks un it kā viļņiem bija jābūt labākiem, bet mēs negribējām celties sešos un vēlāk pietika gan vējš, gan viļņi.

Pēc sešām noburātām dienām sanāca pāris dienas atvilkt elpu, kaut gan vienudien varēja braukt uz Witsands, palikām mājās, jo vēja virziens bija no labās puses. Un atnāca nākamais svels, nekur tālu nebija jābrauc, te pat tuvējā Sunset beach. Vējš nebija pārāk stiprs, izmantoju lielāko dēli ar 5,2 buru un atkal ķēros klāt eksperimentiem ar jauno Thruster, pārsvarā izmēģināju dažādas spuras, bet diemžēl šis īsti nav dēlis, ko esmu vēlējies.

Vakar no rīta puses vēja nebija, beidzot iemēģinājām jauniegūto serf dēli, aizlaidām uz Big Bay, kur priekšā bija pilns ar sērferiem, jo tur vilnis gludāks, kā arī daudzus vilina pludmales iekārtojums, kafejnīcas, ērts stāvlaukums, glābēji, tualetes, dušas, dažādi serf veikali un nomas. Protams, pēc pusstundas airēšanas uz sērf dēļa, manas rokas piebeidzās, tas nemaz nav tik viegli :) Atpūtos un ielīdu vēlreiz, bet tā īsti uz kājām pa vilni nošļūkt nesanāca, varbūt tik pāris sekundes, uz dēļa nostāvēt. Krišam gāja labāk, nošļūca pa pāris viļņiem, bet arī viņam diezgan ātri rokas piebeidzās no muļķīgās airēšanas. Tagad, ziemas periodā būs jāiet uz baseinu kraulā peldēt, lai attistītu vajadzīgās muskuļu grupas :) Vēlāk devāmies uz Sunset Beach, viļņi bija kā no grāmatas, bet īsti vēja nebija un diemžēl mans lielākais dēlis ir grimstošs manam svaram, izmēģināju, ļoti grūti iekšā tikt, nobraucu pa vilni un dabūju labu gabalu nākt atpakaļ pa krastu, tāpēc īsti nepaburāju, savukārt beidzot ko skatāmu iefilmēju, jo līdz šim īsti nebija laika. Krišam bija lielā diena, neskaitīju, bet aplam daudz griezienus varēja uztaisīt, kā arī vilnis bija perfekts un gluds.

Mums seit Keiptaunā iepūta.

Dažas bezvēja dienas, kuras labi pavadījām un kārtigi atpūtinājām rokas, tikai nāca par labu, jo nu jau esam četras dienas noburājušies, uz rokām jau jaunas tulznas sāk veidoties. Tāds ari bija mērķis šurpbraucot, ir gan viļņi, gan vējš un ļoti labs trenniņš.

Ceturdienas vakarā atnāca vējš un te pat tuvējā spotā sunset beach, sakarigi uzburājām, viļņu nebija daudz, bet šo to labu varēja noķert, ari kādu kaiteru, jo tie ar bija aizcietušies bezvēja dienās, brauca krustu šķērsām, kā traki :) Piebiedrojās arī Tomass (mūsu namīpašnieks), ir interesanti sekot viņam līdzi uz udens, jo viņš kaut kā labāk saprot viļņus šeit, kā ari biežāk tos noķer, tas ko viņš uz viļņa izpilda, jau ir cits stāsts.

Piektdiena man iesākās visnotaļ pozitīvi, jo iegādājos savu pirmo sērfdēli. Pagājušovasar kāds lietuvietis iedeva Pāvilostā pamēģināt, un pēc pāris pavaditiem vakariem uz ūdens, sapratu ka tas man ir jāapgūt. Ari šeit daudzi labi vindsērferi, paralēli sērfo, tas ir labs treniņš, kā ari patikama nodarbe, dienās, kad nav vēja, jo nereti te var atrast labus sērfojamus viļņus. Man iesākumā isti nebija skaidribas, no kā te viļņi veidojas, bet faktiski, lai cik ari stipri nepūstu, te nāk svels, no vēja te tiek sadzīts tikai pamatīgs čops. Tā nu es pēc Tomasa ieteikuma, vietējā surf veikalā nopirku dēli. Izmērs 7'6 iesākumam esot ļoti labs. Cena te ir visnotal pozitīva, dēlis ar spurām, līšu un čeholu, izmaksāja 350eur, ražots te pat uz vietas Keiptaunā, kas varētu būt labs suvenīrs arīdzan :)

Tālāk mēs devamies uz pašiem dienvidiem, spotu, kas atroda dabas parkā un kā jau zvēru dārzā, tur mūs sagaidija babūnu (pērtiķu) uzlidojums. Diezgan izveicigi dzivnieki, jā mašīnai durvis nebūs aizslēgtas, iekāps kā savējā, acis nepamirkšķinot. Protams, viss kas šiem nepieciešams, ir kas garšīgs, bet kaut kas jau labs var gadities dažādās rokas somiņās utt.. Kas ari notika, kādam iesirmam pāritim, nācās iet palīgā atgūt rokassomiņu. Sagrābis to bija pats vadonis, kurš stundas laikā, pa visu to burzmu, reizes trīs ari paspēja paveikt savas virišķās funkcijas. Vēlāk atbrauca gani un padzina šos tālāk, mēs bijām drosibā :)

Burāšana ari bija interesanta, jo iepriekšējā reizē es tur salauzu mastu un izskrēju akmeņos, bet tas jau vairāk aiz nezināšanas, jo ne tur bijām piebraukuši un ne tur viļņus ķerstījām. Šoreiz bija kompānija ar vietējiem un pavērojot kā viņi brauc, rodas daudz lielāka skaidrība. Tas seit ir loti pozitīvi, kad visur apkārt ir daudz burātāju. Un kā jau vienmēr, ari šai dienā it kā bija daži trukumi, vēja bija tā pamaz, tāpēc izmantoju lielāko, līdzpaņemto inventāru 5.2/84 un bija ļoti ok, jo beidzot atradu jaunajam RRD Thruster sakarigu spuras novietojumu. No sākuma, likās, ka dēlis kaut kā negrib griezties, tad pamazām sāku variēt, ar spuru un mastpēdu.

Sestdien un svētdien devāmies vairāk uz ziemeļiem, pirmā bija jau zināmā Melkbosa, vējš bija stiprs, kas visu laiku pieņēmās, trīs reizes mainīju buras uz mazāku, cetrurto vairs negribējās un biju ari noguris. Kā arī bija diezgan saspringta burāšana, neskaitiju, bet uz udens bija visamz buras 50. Iepūta pamatīgi, pilsētas statuja, jeb table mountain izskatījās pavisam savādāks.

Nākamajā dienā nonācām vēl tālak uz ziemeliem, mazā pilsētiņā Yzerfontein. Skaista pludmale, mazs licitis un no tālienes viļņi izskatījās unikāli, gari, nedaudz offšorigi. Iegāju ar 4.7/74. Sākumā bija ļoti labi, vēlak vējš nedaudz pielika un palika raustigs, laikam arī iepriekšējo dienu sagurums, pēc 3 stundām pielika punktu, nevar taču jēgu pārburāt :)

ps. ari turpmākās dienas sola vēju..

Bezvēja dienas Keiptaunā.

Nu jau kā trešo dienu mums šeit Keiptaunā nepūš un pēc prognozes arī rīt vēl nepūtīs, nedēļas otra puse solās vējaina. Bet garlaicīgi šeit nav, bijām aizbraukuši pavērot naktsdzīvi, praktiski visa rosība notiek uz Long street, dažādi restorāni, klubi, kafejnīcas un pilns ar melnajiem, kuri diemžēl nedaudz rada diskomfortu. Biju līdzi paņēmis fotokameru un tā manāmi piesaistīja uzmanību, kā aŗi netrūka daudzie kapeiciņas prasītāji. Savukārt arhitektūra un interjera dizains te ir pavisam citā dimensijā, viss ir pievilcīgi krāsains un mājīgs, pa retam ir tikai mums ierastie dzeltenpelēkie toņi un eirostila interjers, bet tur arī cilvēku nav.

Svētdien sakrāvām dēļus uz jumta, cerībā, ka varbūt vakarpusē, vairāk uz raga galu, iepūtīs. Pa ceļam apskatījām jauno futbola stadionu, bet tam pārāk tuvu pagaidām vēl nelaiž. Tā pat visur citur, dekorācijas vairāk liecina par pasaules futbola čempionāta, nevis ziemassvētku tuvošanos :) Izbraucām vienu no tūristu apmeklētākajām pludmalē un iegriezāmies mazā pilsētiņā, kurā bija neliela zvejnieku osta, bet tā arī isti netapa skaidrs, ko viņi šeit zvejo. Savukārt ostā mierīgi dzivojās roņu ģimene.

Mums te ir radusies doma apgūt serfu, jo te ir daudz labu viļņu vietu, it īpaši indijas okeāna pusē. Kā arī daudz serferu, nomu, veikalu un nereti, kad nav vēja, ir labi viļņi. Svētdien vakarpusē tā arī neiepūta, bet ar serfu būtu bijis ko darīt.

Gaidam vēju !

Long street.

Dekorācijas.

Pirmā nedēļa aizvadīta.

Sveiciens visiem no Capetown, droši vien būtu briesmīgi stāstt, cik šeit ir daudz saules, apzinoties, kāds laiks patreiz Latvijā :) Ar vēju arī te viss kārtībā, pagaidām pūš katru dienu, līdz ar to mums izvērtusies pamatīga treniņnometne.

Pirms pāris dienām bijām spotā ar nosaukumu Witsands - smilšaina pludmale kalna pakājē, savukārt piebraukšana metrus 50 virs tās, skats unikāls. Apstākļi tur bija diezgan skarbi, lieli viļņi un vējš, kas visu laiku pieņēmās. Kompānijā atkal bija daži proraideri, tie džeki prot braukt :) Man diena beidzās visai neveiksmīgi, iemala vilnis un salūza masts.. Vēlāk, beidzot devāmies uz pilsētas centru, bija jau pavēls vakars un pabtaucoties pa ielām palika tā nedaudz neomulīgi, jo gandrīz visi veikali, ēstuves bija aizvērušās un apkārt vieni vienīgi melnie, protams, kas meklē,tas atrod, arī mēs uzgājām kādu ne tik "melnu" ētuvi un pavakariņojām.

Nākamā diena atkal bija vējaina, bet nekur nebija viļņu, tas tā dīvaini, pūš vējš 12-14 m/s, bet viļņu praktiski nav. Pēcpusdienā nelieli vilnīši parādijās vietā pēc nosaukuma Melkbos, tur arī paburājām.

Witsands beach.

Vakardien cēlāmies ļoti agri, ar domu braukt uz Witsands, jo it kā tad esot labāki viļņi, bet reāli nebija nekā, ne viļņu, ne vēja, tikai sauļoties varēja. Lai diena būtu piepildīta, aizbraucām ar Janku uz mazu pilsētiņu indijas okeāna pusē, pamielojāmies indiešu restorānā un izbraucā ar vilcienu, kas kursē tieši gar pludmali.

Vējš pieņēmās, aizbraucām atpakaļ uz atlantijas okeāna pusi, bet tuvākajā spotā nekā prātiga nebija, virzījāmies tālāk uz dienvidiem līdz dabas parkam, kura teritorijā atrodas viena no labākajām viļņu vietām. Lai gan braucām tikai paburāt, par iebraukšanu ir jāmaksā jebkuram. Galā mūs sagaidija, pastiprs vējš, viļņi un bariņš ar babūniem, šie nekautrējas iekāpt jebkurā atvertā mašīnā un ja nebūtu pāris ganu, velns vien zina, ko vēl sadarītu. Tākelējot buras, turpat blakām mūs citīgi vēroja, kāds strauss. Viļņi tiešām tur bija superīgi, gari un jaudīgi, tikai pie krasta īsti vēja nav, bet kā vienmēr, labākie viļņi veļas sarežģitākās vietās. Līcis sastāv no divām mazām smilšu pludmalēm un pa vidu ir akmeņi, kurus mums abiem nācās izbaudit. Man gāja smagāk, salūza masts divās vietās, apskādēts dēlis un viss pārējais, Janka tika vieglāk cauri, ar nedaudz apskādētu dēli. Laikam bijām pārrēkinājuši savas spējas :)