Ziemas mūs vairs nelutina un labu pliksalu pēdējos trīs gados ir bijis diezgan pagrūti samedīt. Es ceru ka šī nebija vienīgā šīsziemas diena ar klasisko ledusdēli :)
Diena izvērtās burvīga, ja neskaita vietējos varas pārstāvjus (policistus), kas mums aizrādija gan par tip nepareizi novietotajām mašīnām, gan par manu nabaga suni. Drusku skumji paliek, jo arvien vairāk pārņem sajūta, ka dzivojam pamatīgā aizliegumu zemē un nabaga dzīvniekiem no tā tikai jācieš.
Kur, kas, kā !! 8, janvārī savācāmies trīs burātgribētāji, es, Gundars un Kārlis. Nolēmām doties uz Kaņiera ezeru, jo dēļ seklā ūdens tas aizsalst viens no pirmajiem. Ierastajā vietā pie laivu bāzes tomēr neizskatījās pārāk droši, devāmies kādu puskilometru uz priekšu, kur otrā pusē tīri labi burājama ūdenstilpne. Iesākumā bija nedaudz bail pārvietoties pa ideāli caurspidigu ledu, jo nebija saprotams tā biezums, bet viss bija ok, ledus aptuveni 10-12cm biezs. Vējš pietika 4.7 burām, slīdēja perfekti, bet atkal jau pieķēru sevi pie fakta, ka šis pasākums nedaudz sevi izsmēlis, jo vienkārša šļūkāšana ātri apnīk, tanī ziņā snowsurs ir daudz aizrajošāks, ar kuru šoziem ari tikai vienu reizi sanāca paburāt.
Zemāk ievietota bilžu galerija un ceru, ka nākamreiz savāksies lielāks burātāju pulciņš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru