Kā sāki nodarboties ar vindsērfingu ?
Būtībā es iesāku mācīties ar kaitu, pāris reizes pludmalē pavingroju, bet kaut kā neaizrāva. Kad 2005. gada vasarā parādījās iespēja iegādāties aizvēsturisku vējdēli ar švertu un vēl aizvēsturiskāku buru, noskatījos vecu Robija Naiša filmu un sapratu uz ko tiekties. Nebiju tai laikā informēts ne par vindsērfinga instruktoru esamību, ne arī pieejamām nomām. Pirmā diena uz ūdens pagāja vienkārši briesmīgi, trīs veči centāmies saprast kas vispār ir jādara, rezultātā kārtīgi izpeldējos un pazaudēju dēlim spuru, nākamajā reizē kāds parādija kā pareizi jāuztakalē bura un bez pavadošas laivas vairs ezerā nedevāmies. Tā arī īsti pirmajā vasarā nesapratu, kas ir vindsērfings, viss sākās ziemā. Iegādājos T2 ledusdēli, pāris dienās to nedaudz apguvu un beidzot sajutu īstu vindsērfinga garšu. Ziemā apgūtais ļoti palīdzeja nākamajai vasaras sezonai, kurā jau paspēju piedalīties pirmajās sacensībās, tālāk sekoja diezgan straujšs progress, race tipa sacensības īsti neaizrāva, kamēr nonācu līdz sev tīkamākajām disciplīnām wave un freestyle uz ledus.
Kas piesaistīja visvairāk ?
Visvairāk piesaistīja sarežģītības pakāpe, vinsērfings nav kā velosipēds - uzkāpi un aizbrauci, ja nopietni tam grib pieiet, tad ir jāpavada daudzas stundas uz ūdens. Vieglāk ir ziemā, gan tīri tehniski, gan arī no fiziskās puses, bet visvairāk man patīk tas, ka uz ledus es varu mierīgi kabatā ielikt ipod, aizbāzt ausis ar labu mūziku un vienkārši paburāt :)
Kā pievērsies ziemas vindsērfingam un nonāci līdz instruktora līmenim ?
Kā jau minēju, ziemas vindsērfingu uzskatu par savu burāšanas karjeras sākumu un pievērsos tam no informācijas latvijas serf portālos. Pirmajā ziemā ļoti aktīvi sāku burāt uz ledus, kad tas nokusa, izdomāju tam pašam ledusdēlim piemontēt riteņus un katru brīvu, vējainu brīdi pavadīju uz lidlauka vai kāda neapdzīvota stāvlaukuma. Nopietns instruktora darbs sākās pagājušajā vasarā, kā arī pēdējos gados piedalījos serf semināra organizēšanā. Rezultātā atklāju sevī pozitīvu īpašību - ir liels gandarījums kādam ko iemācīt, tāpēc arī ziemā cenšos piesaistīt un apmācīt visus burātgribētājus.
Kā vērtē ziemas vindsērfinga drošības aspektus ?
Ledusburāšana - pieklājīgs ātrums, sāpigi kritieni utt.. Varbūt iesākumā izklausās bailigi, bet manuprāt tas vairāk ir psiholoģiski. Salīdzinājumam ar vindsēfingu vasarā uz ūdens - virsma ir gluda, attiecīgi stāvēšana uz dēļa daudz stabilāka un neskaitāmie kritieni vienkārši iztrūkst. Var izmantot dažādus aizsarglīdzekļus - ceļu, elkoņu sargus, ķiveri, muguras un krūšu aizsargus, esmu pat redzējis ledusburātāju ietērptu hokejista formas tērpā. Ja arī gadās nokrist, jārēķinās ka uz gluda ledus trieciens būs vairāk šķietams, jo visbiežāk burātājs vienkārši aizslīd, piemēram lietojot ceļu aizsargus, var ar tiem rēkināties un krist uz ceļiem. Personīgi vienmēr izmantoju kombinētus ceļu un stilbu aizsargus, kā arī ķiveri. Jāņem vērā arī trapece, jo tā var funkcionet kā aizsargs muguras lejasdaļai. Nedaudz piesardzīgākam jābūt uz apsniguša ledus, nereti sniegs tiek sapūsts nelielās kupenās un pārvietojoties lielā ātrumā tās var strauji sabremzēt, sliktākajā gadījumā kataputēt burātāju. Šādos gadijumos varu ieteikt vai nu apbraukt kupenu, vai tajā iebraucot vairāk svaru pārnest uz ledusdēļa pakaļgalu. Protams, vienmēr pirms doties uz kādu aizsalušu ūdens tilpni, vajadzētu pārliecināties par ledus biezumu.
Kas jāņem vērā iesācējam, kurš grib sākt nodarboties ar ziemas vindsērfingu ?
Pirmkārt jau augstākminētie drošības aspekti. Tālāk ieteiktu griezties pie kāda instruktora un ar tā palīdzibu pamatus ledusburāšanā jau apgūsiet dažās stundās. Nav pārāk jāsatraucas par fizsko sagatavotību, risku un savu vecumu. Ziemas vindsērfings ir visnotaļ viegli apgūstams pasākums plašai cilvēku auditorijai, kuriem ziemas periodā ir vēlēšanās darīt ko aktīvu.
Kā kopumā vērtē ziemas vindsērfinga attīstību pēdējo gadu laikā ?
Šai ziņā noteikt gribu izcelt savu tēvzemi Latviju. Neskatoties uz to ka ne vienmēr pie mums ir labvēlīgi laika apstākļi ledusburāšanai, ir cilvēki kas tam pievērsušies nopietni. It īpaši augsti jānovērtē Hiberna icebords centieni šoziem ledusbāšanu izcelt un popularizēt sportiskā līmenī gan eiropā, gan pasaulē, kā arī iespēju beidzot iegādāties izskatigus un tehniski pilnvērtīgus ledusdēļus. Varbūt tas ir nopietns pavērsiens un drīz ledusburāšana pārtaps par populāru izklaidi ziemā un nopietnu sporta veidu ar dažādām disciplīnām, jo es ļoti vēlētos sagaisīt arī freestyle sacensības uz ledus.
Pastāsti kādu kuriozu no ziemas vindsērfinga ?
Kā kuriozu varētu minēt kādu interesantu sarunu ar zemledus makškernieku. Tas notika pirms diviem gadiem, ziemas sezonas izskaņā. Biju aizbraucis līdz Ķīšezeram ar domu paburāt, bet ledus jau bija diezgan pakusis un izskatījās apšaubāms, tomēr mierā nelikos, jo uz ezera sēdēja daudzi makšķernieki. Prātīgi aizstaigāju līdz tuvāk krastam sēdošajam, lai apvaicātos par ledus biezumu. Kad biju apstāstījis ka ir doma paburāt, sekoja eleganta atbilde - burāt varētu būt tiešām bīstami, bet uz mums tu neskaties, mēs vēl te ar slēpēm nāksim :)
Kas ir tavi atbalstītāji ?
Par cik intervija saaistīta ar ledusburāšanu, tad pirmkārt jāpiemin Hiberna icebords gan kā atbalstītāji, gan kā sadarbības partneri. Buru ražotājs The Loft jau otro gadu piešķir atlaides, savukārt vasarā izmantoju RRD dēļus. Latvijā to visu var iegādāties Surfpro veikalā. kurš bez iepriekšminētajiem brendiem arī parūpejas, lai es vienmēr būtu silti apģērbies :)
Intervija publicēta
šeit
