Vasariņa 2011

Viens no maniem dzīves moto - "vienmēr vajag labāk", un tagad tas palika aktuāli profesionālajā darbības lauciņā. Pāvilostas serf klubs kā biedrība ir viens pasākums, kurš diezgan pamatīgi aizņem manu laiku, enerģiju un līdzekļus, bet  maize diemžēl jāpelna citur - strādājot uz kuģa, kas vairs galīgi nav darbs manai dvēselei. Attiecīgi esmu pamatīgi sācis piedomāt par alternatīvām, it kā ar vasaras periodu viss būtu kārtībā, nomas un vindsērfinga apmācības jomā roka piesista, bet ar to īsti nepietiek, jo sezona ir tikai nepilni 3 mēneši. 

Pavasarī man nācās meklēt citas telpas, kurās apmesties, kā variants iekrita šķūnītis, Kalna ielā 25, kurā pirms manīm pabija veikala Burusports noma, un vienu vasaru cilvēkus izklaidēja Teātra bāra filiāle. Teorētiski vieta ne pārāk praktiska nomai, jo patālu līdz jūrai, bet kad sāku pētīt iekštelpas, sapratu vienu, ar serf klubu vien nepietiks, paralēli jātaisa kafejnīca. Tā ari viss aizgāja, sarosījos, sakārtoju visas formalitātes un pieņēmu jaunu izaicinājumu. Apjoms liels, vienam galā tikt būtu neiespējami, bet darboties gribētāji atradās Gundars - kurš strādāja kā instruktors un viņa draudzene - Endija, kura rosījās kafejnīcā, augustā pievienojās Baiba. 

Nācās arī pamatīgus iekārtošanās darbus veikt, bija jāmaina terase, jāiekārto ģērbtuve, dēļiem novietne un pati kafejnīca, bet nekas jau nav neizdarāms - sezonas sākumā viss bija kārtībā, un jūnija vidū nosvinējām jaunās kafejnīcas/serf kluba iesvētības.

Ja godīgi, nebiju gaidījis tādu pavērsienu, bet pasākums aizgāja ļoti labi, nāca ēst, kafiju un tēju dzert, nomāt un mācīties, tukšu dienu bija maz. Bet nekas, nenokā nenotiek :) neskaitot dažādus draugu saietus ar dziesmām ģitāras pavadījumā, pāris reizes biju uzaicinājis apmaksājamus mūziķus. Viens bija no Liepājas - Edijs Šnipke, kuram iekšā ir apbrīnojams repertuārs, savukārt otrie bija grupa Sai Papa, nosaukums noteikt reti kādam ko izsaka, tie ir Ūdrītis, Balode un Saulītis, diezgan bohēmiska kompānija, bet bija jautri. Kaut kā serf semināra atklāšana arī iegrozījās pļaviņā pie kluba, un varētu teikt, kā sava veida tradīcija, pasākumu atkal apciemoja Raimis (skatuves vārds ElMars) ar savām dziesmām. Lai piedod man visi šovasar satiktie un dzirdētie mūziķi, tomēr manā vērtējumā spilgtākās bija meitenes no kamerkora "Mūza", kuras negaidīti ieradās kafejnīcas iesvētību vakarā.

kluba iesvētības

Ieskatoties kluba otrajā plānā, kur stāv dēļi un buras, tad viennozīmīgi, šīs vasaras līderis atkal bija SUP (dēlis ar airi). Cilvēkiem ir parādījusies daudz lielāka interese tieši par serfu, bet pie mums sastopamie viļņi ne pārāk bieži ir piemēroti normāliem serf dēļiem, savukārt tai pat laikā uz maziem vilnīšiem neaizvietojams ir SUPs. Ar stipriem vējiem pati vasara nebija diezko bagāta, biežāk atnāca tikai viļņi, reizēm sērfojami. Šeit gribās minēt vienu gadījumu, uz kādu nedēļu klubu bija apciemojusi meitene ar draugu no Francijas, puisis tā kā kaitot mācījās, bet uzturējās tikai pāris dienas, savukārt meitene sērfoja un nodzīvoja nedēļu. 

Šad tad Sarnatē mēdz savelties labi viļņi, un es viņu paaicināju līdz, apstākļi izskatījās diezgan pasmagi, viļņi jaudīgi, sāku šaubīties vai maz meitene varēs ieairēt... Rezultātā, viņa ieairēja iekšā daudz ātrāk par mani un uz viļņa zināja, kas jādara, džeki varēja iet malā un paskatīties kā jāserfo :) Ar to gan stāsts nebeidzās, oktobra sākumā saņēmu ar roku rakstītu vēstuli no Severīnas (tā sauca franču meiteni), kurai bija pievienota maza atmiņas ierīce ar dažām bildēm, franču mūziku un serf filmām, kuras nebija manā kolekcijā, mīļi.

Pie aizgājušās vasaras notikumiem gribētos pieminēt Kriša un Anetes kāzas tur pat Pāvilostā, tuvāko radu un dažu draugu pulkā. Mans uzdevums bija bildēt - pirmā reize tādā žanrā, nokrāvos ar divām foto kamerām un pa vidu kaut ko iefilmēju, šis materiāls tika Jurģim uzdots samontēt, rezultātu vēl gaidām. Nedēļu pirms, Krišam nezinot, viņa draugi sarīkoja feinu vecpuišu ballīti, kura beidzās ar negulētu nakti :) 

Jaunā laivu piestātne ar tika likta lietā, Kriša un Anetes kāzās tur notika ceremonija, bet kādā citā saulainā dienā Minka ar savu kolēģi "velobiznesā" bija atvedis tramplīnu, jeb uzmetienu, kuru piestiprināja steķa galā. Vietas pietiekami, lai ar ričukiem ieskrietos un uzlektu, uzmetiens gandrīz manā augumā, bet šiem tas netraucēja, lēkāja kā traki.

Semināra laikā beidzot Latviju bija apciemojis Šmits Mārtiņš, viņam līdzīgs bizness Kanādā uzsākts un pēc  nostāstiem, tur ir divreiz treknāka birokrātija, lai ko tādu palaistu, tā kā varam mierīgi svilpot tālāk. Mārtiņš bērniem pasniedza feinu lekciju par grafiti kultūru, kuru nedaudz iebildēju.
Zemāk ir bildes no vasaras un Šmita lekcijas, vairumam pievienoju komentārus. 

Vasariņa 2011

šmita stunda

Aizgājušajā sezonā parādījās neplānoti liels pieprasījums pēc serf nometnēm, kuras organizējam kopā ar veikalu Surfpro. Pirmā netika diezko apmeklēta, bet iemesls varēja būt pavēlais vasaras sākums. Nākamās piepildījās vienā rāvienā, dabūjām vēl papildus nometni taisīt, rezultātā sanāca četras, un kādi 40 cilvēki bik "saindēti" ar dažādiem dēļu sportiem. Zemāk ir bilžu albumi no nometnēm.

Vēl bez pieaugušajiem nopietni bija aktivizējušies bērni, kuri vasaras periodā dzīvoja Pāvilostā, jau tagad esmu sācis gatavoties tieši šim segmentam un nākamgad sīči būs prioritāte.

serf nometne 06.11

Serf nometne jūlijs '11

serf nometne 15-17.08.11

serf nometne 22-24.08.11