Snowboard.

Nedaudz vēstures. Aptuveni gadus 10 atpakaļ, kādudien nonācu rūdītā snoweru kompānijā un kopā devāmies uz Milzkalni, tur kā reiz bijā sacensības, savukārt man bija uzdevums šo to safilmēt. Iesākumā iegriezāmies kafejnīcā, kur gaisā virmoja advancētas runas par snowu un pilns ar ļautiņiem, kas tērpušies attiecīgajos ietērpos, man pat savā ziņā skaudība piemetās - kāpēc es vēl nesnowoju ! Diemžēl nonākot uz kalna, iespaids tika samaitāts, skatāmi bija tikai daži sacīkšu dalībnieki un liela daļa kafejnīcā satikto snoweru, tā arī staigāja šurpu, turpu, citi pat uz dēļa neuzkāpa, bet neskopojās ar gudrām norādēm par dažnedažādiem trikiem. Kaut kā toreiz nepavilkos.. Tālāk sekoja vindsērfings, attiecīgi ziemas periodā ledus dēļi un nekam citam vairs neatlika laika, bet pagājušās ziemas izskaņā sāku saprast, ka ledus burāšana sevi ir savā ziņā izmēlusi - tai nepieciešami īpaši apstākļi, kā arī triku daudzums diezgan ierobežots, nemaz nerunājot par lēcieniem. Rezultātā aizdomājos par citām nodarbēm un rudenī, daudz neprātojot iegādājos snovu gan sev, gan draudzenei, jo diviem iesācējiem taču jautrāk :)

Pirmās dienas uz dēļa pavadījām Alpos, bet vairāk vai mazāk vienkārši šļūcot no kalna, jo īsti nebija saprašanas, kas un kā, pat radās neliels izmisums - kā tad isti ir jābrauc ! Bet pēc tam, nonākot šeit latvijā un uzklausot draugu ieteikumus, jau pirmajā dienā Žagarkalnā viss aizgāja. Āķis ir lūpā, nelaižu garām nevienu iespēju aizbraukt līdz kalnam, visbiežāk sanāk Kamparkalnā, jo tas tur pat pie mājām, bet vislabāk iepaticies Žagarkalns. Par cik mūsu zemē nav kilometriem augstas virsotnes, nākas samierināties ar to kas ir un vienkāršs nobrauciens diezgan ātri var apnikt, savukārt trampalīnu un snovparku gan mums netrūkst. Protams, arī man vajadzēja pamēģināt, kā tas ir - palekties :) un te būs vietā jau no senatnes, sportistiem veltīts sauklis - ātrāk, augstāk, tālāk !

Citi burātāji. Kā izrādījās, šī ziema ne vien mani pavilka bet arī Krišu un Māri, ar kuriem visbiežāk braucu kopā burāt. Krišjānis jau snovo daudzus gadus, bet tieši šoziem ir aizrāvies ar lēcieniem un viss ir tā pat kā vasarā, azarts, vēlme iemācities ko jaunu un kompānija neiztrūkst. Arī Talsos, kas vien esam ūdens sporta piekritēji, tur pat uz kalna vien tiekamies.

Traumas... mjā, salīdzinoši ar vindsērfingu, tehniski vieglāk apgūstams, bet daudz traumatiskāks. Jau Alpos katru dienu noskatījos, kā kādu aizved vai noved no kalna, tāpēc visiem varu tik ieteikt - netaupiet uz savu drošību !

Izskatās, ka ziema tik drīz nebeigsies, tāpēc jāizmanto iespēja un tiekamies uz kalna !