Agrs rīts, līdz ar gaismu esi pamodies un tūlīt skaties āŗā pa logu, tur tevi sveicina ceriņu krūmi,kas šurpu,turpu locās, radio stāsta par trešo, nelabvēlīgo prognozi, debesis pelēkas, cilvīši apkārt kūtri, bet es priecājos, jo pūš.
Tiek iedzerta rīta tēja, noskaidrots vēja virziens, stiprums, sakrauti mašīnā dēļī, buras un no striķīša noņemta vēl neizžuvusī hidra. Sazvani sev līdzīgi domājošos un vienojamies par iespējamo galamērķi. Reizēm tās ir kā medības, nobraukti simtiem kilometri, bet vēja ta nav.. Bet ar katru dienu arvien vairāk tu ar to sadzīvo, arī pati daba ir labs indikators, sarkana saule noriet mākonī, kaijas parādās krastā, un protams galvenais pieturas punkts ir laika prognozes. Vēju nekad nevar ieplānot.
Mūsu zemē visbiežāk tiek izvēlēta rietumu piekraste Ventspils, Pāvilosta, Liepāja un citas vietas. Atliek tik nobruņoties ar vējdēli un doties jūrā, kur tevi sagaida dzestrs ūdens un viļņi. Uz priekšu virza vējš, zem kājām ir vējdēlis un nenoteikts reljefs, rokās bura un katrs vilnis ir individualitāte, līdzīgi kā cilvēki, katrs ar savām īpatnībām. Kad esi trāpījis uz laba viļņa, augstu palēcies, tās ir tikai sekundes simtdaļas un superīgas sajūtas, zeme apakšā vienkārši apstājas.. Tā nav cīņā, tā nav dzīšanās pēc adrenalīna, bet tā ir brīvības sajūta, ko radījis vējš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru