LAT 129

Beidzot saņēmos :)

2011-11-01T17:48:00.000-07:00

Kaut kad augustā saņēmu pavisam parastu vēstuli no kādas meitenes, kura vēlējās apgūt vindsērfingu un beigās bija jautājums - "Kāpec Tu esi pārstājis rakstīt blogā?"

Tik tiešām, kopš pēdējās ziemas nebiju pievērsies savai web dienasgrāmatai, jeb kā tas šeit tiek saukts - blogam. Iemesls pavisam vienkāršs, tīri fiziski nebija laiks to darīt. Pienācis rudens, visnotaļ neraksturīgs Latvijai, ar daudz saulainām dienām un ne pārāk daudz nokrišņiem, savukārt, man parādījies vairāk brīvais laiks. Tā nedaudz ir dīvaini rakstīt paprāvā atpakaļgaitā, bet nekas gan jau kādam būs interesanti palasīt.

Ievada vietā - ja pēc pagājušās vasaras nedaudz bija sašļukusi dūša attiecībā uz iesākto Pāvilostā, tad, tūlīt iesākoties Jaunajam gadam, enerģijas un ideju pilns ķeros visam klāt, par ko sīkāk uzrakstīšu zemāk.

Sacensības.

2011-11-01T17:33:00.000-07:00

Tiem, kas nezin, tad šīs vasaras lielākais sasniegums vindsērfingā bija Liepājā organizētais Eiropas čempionāts Formula Windsurfing klasē, kas sapulcēja aplam daudz dalībnieku un izdevās godam. Bet pirms šiem mačiem, augusta sākumā, ar Elmāra Smiltenieka atbalstu, atkal ņēmos organizēt "Spinout kausu" FW un Slalom klasē. Neteiktu, ka esmu ļoti apmierināts, jo savācās tikai 15 dalībnieki, no kuriem 3 nebija latvieši, iespējams, ka šī klase ir zaudējusi savu popularitāti mūszemē, bet tomēr gribējās redzēt vairāk burātāju uz ūdens. Sacensību nagla bija brazīļu braucējs, viens no pasaules ranga piecinika Paulo Dos Reis, kurš arī uzvarēja ar jūtamu pārsvaru, žēl, ka neieradās pašmāju čempions FW klasē J.Preiss, būtu bijis interesanti pavērot līderu cīņu. Nākamais diezgan stabili nobrauca mūsu lielmeistars Ansis Dāle, un aiz viņa palika Māris Birzulis. Slalomu, atšķirībā no iepriekšējās vasaras, mums neizdevās izvest, bet, spriežot pēc Latvijas čempionāta, šinī disciplīnā ir palicis vēl sērīgāk ar dalībniekiem...

"Surfpro Wave Cup" šosezon pamatīgi ievilkās, jo savā atvēlētajā laikā tādu stabilu prognozi nesagaidījām un nācās gaidīt, kad tiks izvests Latvijas čempionāts, kurā diemžēl pašam nesanāca piedalīties, bet pēc nostāstiem, esot bijusi tāda neliela vētra.

Labāk vēlāk, nekā nekad, attiecīgi 23. septembrī prognoze bija labvēlīga, un varējām izvest viļņu mačus, solīts gan tika vairāk, bet bija pietiekami, lai brauktu aptuveni ar 5 kvadrātmetru burām. Kā jau Latvijas čempionātā, dalībnieku bija maz, tikai 11 braucēji, diemžēl igauņi neatbrauca, un atbraukušie lietuvieši īpašu aktivitāti neizrādīja, bet tas ir dabīgs iznākums, jācer, ka vairāk šis skaitlis nenodils. Nelielu problēmu sagādāja tiesnešu meklējumi, varējām savākt tikai 3 vīrus, Ričards Liepiņš bija kā galvenais tiesnesis, ceru ka viņam šī bija laba pieredze. Vērtēja un punktus skaitīja jau pieredzējušais Edgars Behmanis un Valdis Kļaviņš, bet sapratām, ka ar diviem ir par maz. Varbūt kāds no dalībniekiem bija neapmierināts ar vērtējumu, bet ir jāsaprot arī mūs organizatorus - mēs vēl tikai mācāmies un neko nedarot, nekas arī nenotiks. Šo maču rezultāti, atšķirībā no iepriekšējā gada, nekādu izbrīnu neradīja, uzvarēja Krišjānis Tūtāns, otrais Māris Minkevics un trešais Kristaps Vītols, jeb latviešu "Albeau", jo viņš pamanās startēt visās disciplīnās. Jaunums šinīs sacensībās bija supersesija, kas idejiski radās pavisam vienkārši, tieši pirms sapulces galvā ieklikšķēja, ka kaut kas trūkst, ieskatījos makā un ieraudzīju tur divas 50eur banknotes, tā, tad tās kādam derētu izcīnīt ! Tā bija īsa braucienu sērija, līdz finālam un uzvarētājam būtu jāsacenšas ar sacensību uzvarētāju par balvu, savukārt vērtēja paši braucēji. Finālā sacentās Krišjānis ar mūsu labāko freestyle speciālistu Žeņu, bet tomēr laurus, jeb 100eur, plūca Krišs.

Kā sacīkšu organizators, paldies gribu teikt mūsu mecenātam Arnim Burmistram, kurš ir atbalstījis visus līdz šim rīkotos Surfpro viļņu mačus, ne tāpēc, lai nestu savu reklāmu, bet lai vienkārši atbalstītu kustību :) Paldies arī dalībniekiem, tiesnešiem, Pāvilostas domei, veikalam Surfpro un Baubai.

Šoruden paspēju arī līdz Ristnai aizskriet, manuprāt, katru sezonu tur aizbraukt ir svēta lieta. Apstākļi bija ekselenti, kā ari izdevās ņemt dalību igauņu rīkotajos wave mačos, bet pasākums diemžēl bija pilnīgi ne tāds, kādu bijām iztēlojušies. Par to noteikt Krišam būs savs viedoklis, ja būs luste, izteikšos citreiz.

spinout kauss '11

Surfpro wavecup '11

Serfkluba attīstības plāns un elegantās Pāvilostas laivas.

2011-11-01T17:12:00.000-07:00

Pagājušoruden tika sakārtotas visas formalitātes, un biedrība Pāvilostas serf klubs tika pilnvērtīgi piereģistrēta Latvijas uzņēmumu reģistrā. Tā kā klubs bija palicis bez savas mājvietas, tūlīt pēc jaunā gada ķēros vērsim pie ragiem. Kopā ar Pāvilostas domes galvu U. Kristapsonu un atbildīgo par projektiem V. Ģēģeri aizbraucām uz LAD mītni Grobiņā, kur arī tapa turpmākās rīcības plāns - rakstīt divus projektus Eiropas līdzfinansējumam. Viens par inventāra iegādi kluba vajadzībām un otrs par jauna kluba ēkas būvniecību, tā kā biedrība tikai varēja iesniegt vienu projektu, tad par ēkas būvniecību iesniedza Pāvilostas pilsēta.

Abi projekti tika apstiprināti, un finansējums piešķirts, tik nevienu vēl nav izdevies pilnvērtīgi noslēgt.

Dažādu sīkumu dēļ, kā, piemēram, konta atvēršana Valsts kasē u.c. rezultātā, visu inventāru sadabūjām tikai rudenī, vēl palikušas dažādas formalitātes.

Daudz smagāk iet ar ēkas būvniecību, jo, kā jau mūsdienās ierasts, nekas nenotiek termiņos. Pirms projekta iesniegšanas vajadzēja sagatavot ēkas skices, kā arhitektu izvēlējos Kristapu Vītolu, un apbūvējamā teritorija paredzēta uz pilsētas zemes, tūlīt aiz vecā klubiņa. Kristaps arī turpina darbu pie paša projekta un uz vasaras beigām uztaisīja kluba maketu, kuru zemāk var apskatīt bildēs. Diemžēl būvniecība vēl nav sākusies, bet jācer, ka nākamā gada pavasarī tā tiks aizsākta, un vasaras laikā ēka uzcelta. Trūkums varētu būt piešķirtā summa, tā nav pārāk liela, lai uzceltu pilnvērtīgu serf klubu un otrs - ēka būs pilsētas, nevis biedrības īpašums, par ko vairāki kluba biedri nav apmierināti.

Savukārt, pati biedrība arī nedaudz mainījusi izskatu, nākuši klāt vairāki jauni biedri, tika pārvēlēta valde, iesniegtas izmaiņas uzņēmumu reģistrā, un mēģināsim izcinīt sabiedriskā labuma statusu, lai būtu reālākas iespējas tikt pie blakusfinasējumiem no iespējamo sponsoru puses. Nedaudz sērīgāks skats ir no vietējo jauniešu puses, nezinu patiesos iemeslus - citi atrunājas ar krīzi, citi aizņemti darbos un kāds aizbraucis uz svešām zemēm, katrā gadījumā aktivitāte ir mazinājusies. Šai sakarā nākamvasar mēģināšu izcīnīt kaut kādu finansējumu treneru algām un vairāk piesaistīt vietējos bērnus.

Pāvilostas serfkluba makets

Nevaru neuzrakstīt par vēl dažiem aktīvistiem, sērferiem un nu jau Pāvilostas iedzīvotājiem, kas ziemā neguļ, bet būvē laivas. Biju pie šiem iebraucis ziemā uz mājīgu radošo darbnīcu, kur tapa nelieli maketi, tika žāvēti dēļi, un kādā galdniecībā uzsākta laivas būvniecība. Pirmajā brīdī iepatikās fakts, ka netiek veidotas modernas mūsdienu laivas, bet pētītas vecās tehnoloģijas un būvētas parastas, kniedētas koka laivas.

Tuvāk pavasarim tapa rezultāts, ne tikai laivas, bet arī jauna peldošā steķa būvniecība. Diezgan sakarīgs plānojums un ideāla piestātne gan laivām, gan jahtām.

Nesanāca man aizbraukt uz laivu iesvētībām, kurās katra tika pie sava vārda, bet pirmo ūdenī ielaisto airu laivu iemēģināju, iebraucot jūrā diezgan paprāvos vilnīšos un atpakaļ atbraucot pilnīgi sausam. Manuprāt, ļoti iederīgs pasākums Pāvilostas buķetē, atliek vien novēlēt veiksmi uzsāktajā projektā, un, ja kādam rodas interese, kur, kas, kā, ieskaties šeit www.pavilostaslaivas.lv

Pāvilostas laivas

Vasariņa 2011

2011-11-01T16:47:00.001-07:00

Viens no maniem dzīves moto - "vienmēr vajag labāk", un tagad tas palika aktuāli profesionālajā darbības lauciņā. Pāvilostas serf klubs kā biedrība ir viens pasākums, kurš diezgan pamatīgi aizņem manu laiku, enerģiju un līdzekļus, bet maize diemžēl jāpelna citur - strādājot uz kuģa, kas vairs galīgi nav darbs manai dvēselei. Attiecīgi esmu pamatīgi sācis piedomāt par alternatīvām, it kā ar vasaras periodu viss būtu kārtībā, nomas un vindsērfinga apmācības jomā roka piesista, bet ar to īsti nepietiek, jo sezona ir tikai nepilni 3 mēneši.

Pavasarī man nācās meklēt citas telpas, kurās apmesties, kā variants iekrita šķūnītis, Kalna ielā 25, kurā pirms manīm pabija veikala Burusports noma, un vienu vasaru cilvēkus izklaidēja Teātra bāra filiāle. Teorētiski vieta ne pārāk praktiska nomai, jo patālu līdz jūrai, bet kad sāku pētīt iekštelpas, sapratu vienu, ar serf klubu vien nepietiks, paralēli jātaisa kafejnīca. Tā ari viss aizgāja, sarosījos, sakārtoju visas formalitātes un pieņēmu jaunu izaicinājumu. Apjoms liels, vienam galā tikt būtu neiespējami, bet darboties gribētāji atradās Gundars - kurš strādāja kā instruktors un viņa draudzene - Endija, kura rosījās kafejnīcā, augustā pievienojās Baiba.

Nācās arī pamatīgus iekārtošanās darbus veikt, bija jāmaina terase, jāiekārto ģērbtuve, dēļiem novietne un pati kafejnīca, bet nekas jau nav neizdarāms - sezonas sākumā viss bija kārtībā, un jūnija vidū nosvinējām jaunās kafejnīcas/serf kluba iesvētības.

Ja godīgi, nebiju gaidījis tādu pavērsienu, bet pasākums aizgāja ļoti labi, nāca ēst, kafiju un tēju dzert, nomāt un mācīties, tukšu dienu bija maz. Bet nekas, nenokā nenotiek :) neskaitot dažādus draugu saietus ar dziesmām ģitāras pavadījumā, pāris reizes biju uzaicinājis apmaksājamus mūziķus. Viens bija no Liepājas - Edijs Šnipke, kuram iekšā ir apbrīnojams repertuārs, savukārt otrie bija grupa Sai Papa, nosaukums noteikt reti kādam ko izsaka, tie ir Ūdrītis, Balode un Saulītis, diezgan bohēmiska kompānija, bet bija jautri. Kaut kā serf semināra atklāšana arī iegrozījās pļaviņā pie kluba, un varētu teikt, kā sava veida tradīcija, pasākumu atkal apciemoja Raimis (skatuves vārds ElMars) ar savām dziesmām. Lai piedod man visi šovasar satiktie un dzirdētie mūziķi, tomēr manā vērtējumā spilgtākās bija meitenes no kamerkora "Mūza", kuras negaidīti ieradās kafejnīcas iesvētību vakarā.

kluba iesvētības

Ieskatoties kluba otrajā plānā, kur stāv dēļi un buras, tad viennozīmīgi, šīs vasaras līderis atkal bija SUP (dēlis ar airi). Cilvēkiem ir parādījusies daudz lielāka interese tieši par serfu, bet pie mums sastopamie viļņi ne pārāk bieži ir piemēroti normāliem serf dēļiem, savukārt tai pat laikā uz maziem vilnīšiem neaizvietojams ir SUPs. Ar stipriem vējiem pati vasara nebija diezko bagāta, biežāk atnāca tikai viļņi, reizēm sērfojami. Šeit gribās minēt vienu gadījumu, uz kādu nedēļu klubu bija apciemojusi meitene ar draugu no Francijas, puisis tā kā kaitot mācījās, bet uzturējās tikai pāris dienas, savukārt meitene sērfoja un nodzīvoja nedēļu.

Šad tad Sarnatē mēdz savelties labi viļņi, un es viņu paaicināju līdz, apstākļi izskatījās diezgan pasmagi, viļņi jaudīgi, sāku šaubīties vai maz meitene varēs ieairēt... Rezultātā, viņa ieairēja iekšā daudz ātrāk par mani un uz viļņa zināja, kas jādara, džeki varēja iet malā un paskatīties kā jāserfo :) Ar to gan stāsts nebeidzās, oktobra sākumā saņēmu ar roku rakstītu vēstuli no Severīnas (tā sauca franču meiteni), kurai bija pievienota maza atmiņas ierīce ar dažām bildēm, franču mūziku un serf filmām, kuras nebija manā kolekcijā, mīļi.

Pie aizgājušās vasaras notikumiem gribētos pieminēt Kriša un Anetes kāzas tur pat Pāvilostā, tuvāko radu un dažu draugu pulkā. Mans uzdevums bija bildēt - pirmā reize tādā žanrā, nokrāvos ar divām foto kamerām un pa vidu kaut ko iefilmēju, šis materiāls tika Jurģim uzdots samontēt, rezultātu vēl gaidām. Nedēļu pirms, Krišam nezinot, viņa draugi sarīkoja feinu vecpuišu ballīti, kura beidzās ar negulētu nakti :)

Jaunā laivu piestātne ar tika likta lietā, Kriša un Anetes kāzās tur notika ceremonija, bet kādā citā saulainā dienā Minka ar savu kolēģi "velobiznesā" bija atvedis tramplīnu, jeb uzmetienu, kuru piestiprināja steķa galā. Vietas pietiekami, lai ar ričukiem ieskrietos un uzlektu, uzmetiens gandrīz manā augumā, bet šiem tas netraucēja, lēkāja kā traki.

Semināra laikā beidzot Latviju bija apciemojis Šmits Mārtiņš, viņam līdzīgs bizness Kanādā uzsākts un pēc nostāstiem, tur ir divreiz treknāka birokrātija, lai ko tādu palaistu, tā kā varam mierīgi svilpot tālāk. Mārtiņš bērniem pasniedza feinu lekciju par grafiti kultūru, kuru nedaudz iebildēju.
Zemāk ir bildes no vasaras un Šmita lekcijas, vairumam pievienoju komentārus.

Vasariņa 2011

šmita stunda

Aizgājušajā sezonā parādījās neplānoti liels pieprasījums pēc serf nometnēm, kuras organizējam kopā ar veikalu Surfpro. Pirmā netika diezko apmeklēta, bet iemesls varēja būt pavēlais vasaras sākums. Nākamās piepildījās vienā rāvienā, dabūjām vēl papildus nometni taisīt, rezultātā sanāca četras, un kādi 40 cilvēki bik "saindēti" ar dažādiem dēļu sportiem. Zemāk ir bilžu albumi no nometnēm.

Vēl bez pieaugušajiem nopietni bija aktivizējušies bērni, kuri vasaras periodā dzīvoja Pāvilostā, jau tagad esmu sācis gatavoties tieši šim segmentam un nākamgad sīči būs prioritāte.

serf nometne 06.11

Serf nometne jūlijs '11

serf nometne 15-17.08.11

serf nometne 22-24.08.11

Kad ziemā nenāk miegs.

2011-02-13T12:54:00.000-08:00

Šī ziema mums ir atnesusi visu, ledu, daudz sniega un reizēm vēju. Ziemas sākumā sanāca kādas 4 dienas paburāt pa perfektu ledu Kaņierī, bet pēc tam sakrita ļoti daudz sniegs un gandrīz katru iespējamo brīdi pavadīju uz kalna. Ari Talsos, pie savas mājas izveidoju nelielu snovparciņu - nobraucienu, virāžu un galā uzmetienu, ja nākamgad būs tik pat daudz sniega, sataisīšu ko nopietnāku. Ledus dēli gan nācās uz kādu laiku iekraut dziļāk, jo sniega sega uz ezeriem vietām bija līdz pusmetram. Savukārt kaimiņi lietuvieši organizēja eiropas čempionāta pirmo posmu ledus burāšanā, kura nolikumā ierakstīja, ka bez ierastā slaloma un kursa, būs arī freestyle - nopriecājos, ka beidzot kaut kas savādāks un devos tai virzienā. Mači notika Kauņā, ledus kvalitāte bija ok, tikai vējš varēja būt vairāk, kā ari pietrūka konkurences, jo neviens no mūsu "spečukiem" neatbrauca. Rezultātā bijām 4 dalībnieki, katru dienu tika izvesti pa vienam braucienam, es startēju ar hibernu, leiši - vienam snowfeer un diviem pašbūvēti, pats labākais šinī sporta veidā, ka var startēt ar mūziku ausīs :) Rezultāti - es uzvarēju freestylā, savukārt A.Lentevs (LAT-107) izscinīja pārējās godalgas. Pēc tam man nācās iepauzēt uz visu sakarā ar veselību, bet nu jau pamazām esmu uz kājām un pēdējā nedēļā atkal pievērsos gan snovam gan burāšanai. Vienu dienu pabijām iecienītajā Kaņierī, kur pēc atkušņa bija izveidojies perfekts, gluds ledus, tikai dienas otrajā pusē vējš iepūta līdz kādiem 18m/s. Ar mazāko 3.5 buru bija ko turēt, bet lai tā pat nebūtu jāšļūkā, jo neko vairāk par parastiem pagriezieniem nevarēja pasākt, sāku atsrādāt bodydrag ar ledusdēli, pie kāda 20 mēģinājuma ari izdevās.

Kā izskatās, ziema nepavisam nedomā atkāpties, jo atkal sakrita sniegs un uznāca pamatīgs sals, savukārt mums parādijās jauna tendence, pirmais bija Valdis Klaviņš, kas piemontēja vecam snovborda dēlim masta pēdu un buru - pamēģināja viens, otrs un nu jau vairākiem ir tādi dēļi. Zemāk ir bildes no pēdējām brivdienām ķīsī, pagaidām vēl grūti komentēt šo pasākumu, kamēr nav apgūts, bet esmu redzējis poļu video, kur džeki brauc ar tādiem no kalna, lec un izpilda visādus trikus, būs jāpamēģina :)

Kaņieris '10

wwec kaunas '11

ws+snow

Nedaudz atpakaļ vasarā.

2010-10-11T23:11:00.000-07:00

Beidzot atradās brīvs laiks, lai piesēstos pie bildēm, kas bija palikušas no izgājušās vasaras, kā ari nedaudz uzrakstīt par notikumiem Pāvilostā.

Bēdīgā ziņa diemžēl ir tā, ka īsti nav skaidrs serf kluba liktenis, jo no esošajām telpām nācās izvākties. Savukārt Pāvilostas dome solījās uzcelt vai uzstādīt pavisam jaunu ēku, iespējams tie būs konteineri aprikoti ar dušu un piemēroti serf kluba vajadzībām. It kā vienmēr jāskatās pozitīvi uz visādiem jauninājumiem, bet gan man, gan arī daudziem citiem bija iecienīta un iemīļota laivu māja, kuru tagad atkaroja muzejs, vienvārd sakot žēl..

Ir vēl kāda nepatīkama tēma, ko gribās uzrakstīt par Pāvilostu, kuru līdz šim esam uzskatījuši par sērferu meku, burvīgu un neskartu. No mana skatu punkta pilsētiņa lieliem soļiem iet Ventspils virzienā, kur apkārt līdz nelabumam viss perfekts un sakopts, tikai pati pilsēta palikusi bez dvēseles.

Lieki būs komentāri par esošā serf kluba iznīdēšanu, jo pastāv iespēja, ka viss vēl būs un varbūt pat labākās krāsās. Vairāk gribētos uzsvērt vietējo iedzīvotāju "viesmīlību", kā ari pašvaldības policistu darbu.

Varbūt neesat ievērojuši, bet kaut vai ieejot vietējā Pāvilostas "top" veikalā, jums reti kad sanāks ieraudzit smaidīgu un laipnu pārdevēju, cita lieta ir nonākot kādā no privātuzņēmumiem, it kā sīkums, bet tā nu tas ir..

Jau vasaras gaitā ws portālos izskanēja jaunumi par dažādiem aizliegumiem Pāvilostā, kam visam fonā pamatigs sauklis - kārtībai ir jābūt ! Un protams nabaga sunīši, kas pieķēzī visu pludmali, kož visiem pēc kārtas un vēl sazin ko dara, tiem tagad grūti laiki.. Neizplūdīšu konkrētos smalkumos, jo iespējam nākamvasar man tur būs jādzīvo :) uzrakstīšu tikai par vienu muļķīgu gadījumu, kas man likās visspilgtākais.

Zvejnieksvētki - būtībā pamatīgs dzerstiņš, divu dienu garumā, par ko arī liecināja pēc tam atstātais "kultūrslānis" uz ielām, parkos un pludmalē. Un visam par nelaimi, Elmārs Smiltenieks sarīkojis kaut kādus mačus, rezultātā viri ar dēļiem brauc virsū cilvēkiem pludmalē !! Par laimi nevienu nesabrauca, visi dzīvi, iespējamās sekas - viegls izbīlis, bet sūdzibas līdz pat pilsētas galvai nonāca. Morāle - ir labi, ja tauta var iedzert, izplūkties savā starpā, pieķēzīt apkārtni, jo ir tak svētki ! Pavisam slikti - ja tauta sāk sportot un nedod dievs vēl ar kaut kādiem vējdēļiem !

Izskaņā uzrakstīšu labās ziņas. Liels pluss ir Pāvilostas mērs Uldis Kristapsons, ļoti atsaucigs un saprotošs cilvēks, viņš arī personīgi solīja ko jaunu uzcelt. Jaunā kluba vieta varētu būt daudz parocīgāka par bijušo, attiecīgi arī jābūt atvēlētai zonai pludmalē priekš apmācībām, līdz šim tie bija 300m no mola uz ziemeļiem, kā arī būs pamatots iemesls rīkot dažādas sacensības vai pasākumus saaistītus ar vindsērfingu. Tā kā gaidam pavasari un tad jau skatīsimies, kā notikumi pavēršas.

Zemāk ir bildes no serf semināra, vienkārši vasaras un pēdējās nometnes ko organizējām kopā ar veikalu Surfpro. Jāpiebilst, ka pēdējā nometnē diemžēl nesavācās pilns dalībnieku skaits, bet ļoti paveicās ar laika apstākļiem, jo sanāca iziet cauri visiem, no mums piedāvātajiem, dēļu sportiem.

Serf nometne, augusts

Surfpro Wavecup '10

2010-08-27T02:58:00.000-07:00

Nu var mierīgāk uzelpot, jo visi šīsvasaras plānotie pasākumi ir paveikti, pēdējais no tiem bija Latvijas kausa posms viļņu burāšanā - Surfpro Wave Cup '10

Būtībā visu vasaru gaidijām pietiekamu vēju un 25. augustā iepūta, tā ka maz nelikās, varētu to nosaukt par šīs sezonas pirmo vētru :) Pašam diemžēl nesanāca ņemt dalību, jo pēdējā brīdi nācās griezties pie ķirurga un nu uz kādu laiciņu ūdenī līst nevaru, tāpēc vien atlika krastā patecināt siekalu, pabildēt citus un nodoties sacīķšu organizēšanai. Laiciņš nelutināja, neskatoties uz stipro vēju (kāds esot pat 30m/s brāzmās samērījis), ik pa laiciņam uzlija, biju labi sagatavojies - gumijas zābaki, mētelītis, kā arī fočikam speciāls čehols, kas beidzot pierādīja savu noderību. Bēdīgā ziņa ir tā, ka atkal neiztikām bez incidenta ar vietējo policiju, kaut arī visas atļaujas bija sakārtotas, tomēr atradās kur mums piesieties. Kārtējais spēriens no pēcpuses Pāvilostas burvībai, bet par to sezonas beigās uzrakstīšu atsevišķi.

Par sacīkstēm. Kopumā piereģistrējās 14 dalībnieki, no kuriem trīs igauņi un mūsu vienīgā meitene Guga, jācer ka drīzumā Kristapa Vītola draudzene viņai piebiedrosies :) Apstākļi bija pasmagi, buru laukumi, ko izmantoja 3,3- 4 kvadrātmetri, dēļi paši mazākie, kādi nu kuram pieejami. No malas vērojot, krasi atšķīrās igauņu braucēji un mūsu Krišjānis, ko ari vēlāk pierādīja reultāts. Diemžēl Krišu pievīla tehnika un viņš izkrita, nenonācis līdz pusfinālam, tālāk tika trīs igauņu braucēju un mūsu Ingvars, bet arī viņš neko prātīgu neparādīja. Tā arī palika, džeki no kaimiņzemes sadalīja pirmās trīs vietas.

Par šiem mačiem noteikt smalkāk savos blogos būs uzrakstījuši gan Māris, gan Krišs, tāpēc īpaši gari nerakstīšu :)

Savukārt publisks Paldies visiem atbalstītājiem un rīkotājkomandai.

Arnim Burmistram.

Veikaliem Quiksilver un Surfpro.

Pāvilostas Pilsētai.

Elmāram Smilteniekam - Sacīkšu galvenajam tiesnesim.

Edgaram, Lisai un Valdim - tiesnešu kolēģijai.

Edgaram un Mārtiņam - puiši, kas raustīja sacīkšu karogus.

Mārim, Dzintaram un Jankam - Surfpro team dalībniekiem

Kā arī visiem sacīkšu dalībniekiem !

Tiekamies uz ūdens.

Kas labs noticis jūlijā.

2010-08-07T02:04:00.000-07:00

Esmu pamatīgi ieracies darbos, attiecīgi nav bijis laika pieķerties rakstu darbiem, tāpēc īsumā par notikumiem Pāvilostā, sērf klubā Spinout un citur.

Kā jau ierasts, zvejnieku svētki šeit tiek svinēti divas dienas un šogad bija sabraukuši daudzi cilvīši. Neptūna iznāciens, balle, sporta spēles un viss pārējais, kas piederās šiem svētkiem, savukārt es ņēmu dalību kuģu parādē ar vējdēli un izpušķotu buru, vienīgi šovasar kompānijā uz dēļa bija arī man suns Haua, tā arī atburājām līdz pašam klubiņam. Vēlāk, uz vakara pusi, devos uz Vēju paradīzi, kur tika sarīkota zaļumballe, par godu Valda Siliņa 40 gadu jubilejai. Feina ballīte izvērtās, sen nebija baudīts tāda veida pasākums. Bez visa šī jandāliņa bija arī sportiskā daļa, Elmārs Smiltenieks bija saorganizējis mačus FW klasē, kā reiz vējš iepūta abas dienas un izdevās izvest pienācīgu braucienu skaitu.

Tūlīt pēc šiem svētkiem sekoja kārtējā serf nometne, diemžēl nepaveicās ar vēju, bet tas pamudināja sadomāt, ko jaunu. Rezultātā tapa neliels kontests, ar SUPiem un kontrolpunktiem, domāju ko līdzīgu ari citos pasākumos ieviest, jo bija inčigi.

Nākamais pasākums mums bija Salacgrīvā, Pozitivus festivālā, kur pārstāvējām Zelta zivtiņas sērf telti un mācījām cilvēkiem gan supot, gan skimot. Jūlija otrajā pusē, pēc šāda pat scenārija, piedalījāmies Baltic Beach Party, kas notika Liepājā.

Zemāk ir bilžu galerijas no visiem notikumiem, kas noteikt pastāstīs vairāk :)

Spinout kauss.

2010-07-27T13:51:00.000-07:00

Kaituss

2010-07-06T22:59:00.000-07:00

Pagājusī sestdiena izvērtās visnotaļ lustīga. Džeki no RideIt bija sarīkojuši pasākumu Užavā. Sacensības vairākās disciplīnās - veikbordā, skimbordā, kaibordā un SUPošanā, jeb latviskāk būtu - airēšanā uz liela sērfdēļa :) Surfpro veikals bija viens no atbalstītājie, kā arī Pāvilostas serf klubs "Spinout" ņēma dalību.

Vieta bija izvēlēta ļoti interesanta - pludmale Užavā, kur tieši jūrā ietek upe. Vienīgā problēma varēja būt palielais attālums no Rīgas, bet tāda pati šovasar tiek novērota attiecībā uz Pāvilostu. Kā par brīnumu, sestdien tomēr iepūta, ar pūķiem varēja pabraukt, savukārt man bija līdzi mazs mācibu dēlis, ar kuru tur pat pa upīti pavizinājos. Airēšanai pastiprais vējš nedaudz traucēja, arī es ņēmu dalību šai disciplinā,bet diemžēl reālākie konkureti, Renārs un Jurčiks nepiedalījās.

Viakatāmākie bija skimborda un veikborda kontesti, nevarētu teikt, ka gan vienam, gan otram bija piemērotākie apstākļi, tāpēc daži guva pa kādai traumai. Veikborda trase bija ierīkota upītē, uzlikti pāris trampalīni un neliela slīpsiena, vilcējs - RedBull vinča, problēmas sagādāja akmeņi upē, jo pārak dziļš nebija :) Izcēlās Strazdiņš Jānis, jo šim nebija veikborda dēļa, brauca ar skimbordu !

Pēc sportiskās daļas sekoja afterparty lauku mājā, kilometrus trīs no pludmales. Feinu mūziku lika meitenes no Crystral sound system, bet kā jau tas nereti gadās, bija arī neliels incidents. Proti, uz šo daļu tika aicināta vietējā publika, kura arī izmantoja iespēju, diemžēl panesās nekārtības.. nē, nē, līdz kautiņam nenonāca, bet tuvu tam. Šie aizgāja mierīgi, vienīgi pa ceļam nolauza paskastītes, traktoram lukturi un piecgadīgu ābelīti..

Zemāk ir bilžu galerija, kā arī saites, kur atrodamas citas bildes un atsauces par pasākumu.

http://surfpro.lv/Piedzīvojumi/Perfektās-brīvdienas--Užavas-kaituss

Kā mums gāja.

2010-07-02T05:21:00.000-07:00

Serf nometne nu ir galā, nedaudz atskatīšos uz notikušu, kā ari zemāk ir redzama bilžu galerija.

Kā jau bija plānots, 28 jūnija rītā, mēs 3 instruktori un 11 dalībnieki, sapulcējāmies pie veikala Surfpro, sakāpām mašīnās un devāmies uz Pāvilostu. Spoža saule un vājš vējiņš bija ideāls kopsalikums pirmajai dienai, iesākumā iepazināmies ar Pāvilostas serf klubu, inventāru, kā arī mājvietu viļņu ielā, kas ir 3 minūšu gājienā no klubiņa.

Starp dalībniekiem bija 5 meitenes un 6 puiši, pārsvarā visi bez īpašas pieredzes kādā no dēļu sportiem. Pirmajā dienā kaut kā aizgāja vindsērfings un skimbords, jo pūķus īsti pacelt nevarēja, savukārt mierīgākai noskaņai daži paairējās ar SUPu. Pēc aktīvās dienas, vakarpusē labi paēduši vakariņas, devāmies uz klubiņu skatīties filmas par serfu. Nākamajā dienā vēju solīja vēl mazāk, bet pie DR vēja, kombinācijā ar uzsilušo ūdeni, rodas termāls efekts un kā radīts, uz vairākām stundām iepūta, varēja gan ar pūķiem, gan burām pavingrot. Pēcpusdienā iestājās pilnīgs bezvējš, bet lai diena būtu pilnvērtīgi pavadita, sarikojām nelielu kontestu ar sērfa dēļiem - dalībnieki sacentās peldēšanā uz dēļa apkārt bojai, savukārt mēs dvām startu un piefiksējām laiku. Rezultātā nonācām līdz finālam, kurā labākā meitene, kurai tika iedots neliels handikaps,sacentās ar labāko puisi. Diezgan vienlīdzigā cīņā tomēr uzvarēja puisis un ieguva RRD karogu, savukārt meitenei tika kule ar bombongām :)

Trešdiena mums atnāca vēl cerīgāka, jo iepūta kādus 6-8 metrus stiprs vējiņš un daudzi jau bija pirms tam apguvuši vindsērfinga pamatus, varēja vairāk nodoties kaitošanai. Šī it kā bija plānota, kā pēdējā nometnes diena, bet 6 dalībnieki izdomāja aizķerties Pāvilostā uz vēl vienu dienu. Tā ari palika, man diemžēl nācās doties ar prombraucējiem līdz Rīgai, bet kā atstāstīja Dzintars, tika pavadīta ļoti laba diena tieši kaitborda apmācībām.

Pēc nelielas dalībnieku aptaujas, sapratu, ka visi ir ļoti apmierināti un domā kad atkal varētu iegriezties Pāvilostā. Nākamās nometnes rikosim no 12-14. jūlijam un 16-18. augustam.

Tiekamies uz ūdens !

Bērnu plenērs

2010-06-20T03:11:00.000-07:00

Sveiki, kādu laiciņu nevarēju atrast brīvu brīdi, lai šeit uzrakstītu par notikumiem Pāvilostā, jo bija daudz darba, kā arī jāuzņem bērni klubiņā, par ko arī stāsts. Tie bija aptuveni 30 bērni no mākslas sklolas, vairāki pasniedzēji un vēl daži jaunie mākslienieki. Naktsmītne viņiem bija te pat Āķa galā. Zimēja visu pēc kārtas, bet galvenais objekts bija laiva, kuru novietoja aiz klubiņa, attiecīgi katru dienu varēju vērot tapšanas procesu, rezultāts man patika. Patreiz laiva vēl ir apskatāma pie Pāvilostas muzeja, pēc tam tā tiks prezentēta Pāvilostas novada dienās, kas norisināsies 26. jūnijā, Liepājā, Rožu laukumā, arī serfklubs tur būs.

Savukārt es vienā no vakariem veicu diezgan plašu izklāstu par vindsērfingu un kopīgi noskatījāmies mūsu pašu filmiņas. Vienā no pēdējām plenēra dienām vairums atnāca gleznot klubiņu, bija interesanti pavērot un protams arī pabildēt. Tas gan tika pozicionēts, kā pasūtījums, bet no manas puses fotogrāfa pakalpojumi plenēra izskaņā.

Noslēguma vakarā bija jau iepriekš izstrādāta performence, bērni dažādos ietērpos kāpa ārā no laivas, dziedāja, bildējās, skrēja cauri laika tunelim un protams pa visu burzmu vēl uzlija :) Vakarpusē visa kompānija savācās klubiņā un panesās reāla disenīte, labi ka man šeit ir betona grīda, tā būtu ielūzusi :)

Klubiņs tagad ir ticis pie dažām, jaukām, bērnu zīmētām bildēm un ļoti interesantas konstrukcijas, par kuru būs savs stāsts, bet nedaudz vēlāk.

Zemāk ir maza fotoliecība par notikušo.

Mola un ostas renovācija.

2010-05-15T01:52:00.001-07:00

Dažas dienas atpakal, ierodties Pāvilostā, biju pārsteigts, jo ir iesākti sen plānotie ostas darbi. Tiek autjaunots ziemeļu mols un nedaudz padziļināta osta ! Diemžēl ierastajai taciņai, kas no Dzintaru ielas gala aizveda līdz molam, tagad priekšā ir žogs, savukārt aiz žoga var manīt lielas akmeņu kaudzes un dažnedažādu tehniku. Bēdigākā ziņā ir tā, ka praktiski visu vasaru, ceļš ļidz pludmalei gar molu, būs ciet. Tas gan sarežģī serf kluba darbību, jo inventāru dabūsim stiept paprāvu gabaliņu apkārt, bet tai pat laikā, mola renovācija tiešām bija nepieciešama.

Mani protams priecē šis projekts un varu tikai uzslavēt Pāvilostas pilsētas vadību, jo pavērojot latvijas mazo ostu dzīvi, liekās, ka tās visas pamazām auzaug, uzkopj tikai ekonomiski izdevīgākas. Savukārt Pāvilosta bija vienīgā no tādām Baltijas jūras rietumu piekrastē. Lai veicas ostas atjaunotājiem un jau šis vasaras beigās mēs varētu doties pastaigā pa jaunu, stabilu molu.

Serf nometne.

2010-05-14T02:44:00.000-07:00

Pāvilostas serf klubs "Spinout", sadarbībā ar veikalu Surfpro, šovasar, no 28-30. jūnijam, rīko jauniešu serf nometni, kurā būs iekļauti dažādi ūdensporta novirzieni, tas ir vindsērfings, kaitbords, skimbords, serfs un SUP (dēlis ar airi). Visiem kam interese apgūt kaut ko no šiem sporta veidiem, vajadzētu laicīgi pieteikties, jo cilvēku skaits ir ierobežots. Bez visa tā programmā ietilpst transfērs no/uz Rīgu, 3 reizes ēdināšana, dzivošana viesu mājā "Viga", kas ir kādi 300m gan no jūras, gan serf kluba, kā arī BBQ, stāsti, filmas un viss pārējais, kas saaistīts ar augstākminētajiem ūdensportiem.

Nometnes izmaksas 90Ls.
Pieteikties var rakstot uz info@surfpro.lv vai zvanot pa tālruni 29339936
Sikāku informāciju var apskatīt portālos www.surfline.lv un www.surfpro.lv

Jauna "truba"

2010-05-14T01:34:00.000-07:00

Laikam nekad šeit neesmu rakstījis, ka esmu diezgan labos draugos ar fotoaparātu, jeb varētu teikt, tā ir mana aizraušanās nmr. 2 un tuvojoties sezonai, nolēmu nedaudz atsvaidzināt esošo tehniku, bet kā jau vienmēr, atsvaidzināt sanāca diezgan pamatīgi :)

Līdz šim vindsērfingam nebija īsti piemērota objektīva, kaut gan iegūstot pirmo spoguļkameru, biju iegādājies diezgan palētu 300mm Sigmas objektīvu, bet tik pat mudīgi no tā tiku vaļā, jo jēgas nekādas. Pēc Āfrikas brauciena sāku cītīgi domāt un konsultēties ar citiem fotogrāfiem, kā iegūt sakarīgu performanci par pieņemamiem līdzekļiem un rezultātā nonācu pie fiksētajiem objektīviem - tādi, kam nav iespējama tālummaiņa, bet ir ļoti laba gaismas spēja. Iesākumā sāku ar īso galu un biju pamatīgi pārsteigts, jo augstā gaismas spēja paver pavisam citas iespējas, savukārt ierastā īpašība pievilkt objektu, kura šai gadījumā atkrīt, pēc pāris dienām vairs galīgi nešķita problēma.

Pēc tam savilku nedaudz ciešāk jostu un saņēmos kam nopietnākam, tas ir 300mm fiksētais objektīvs, dzivsvarā ap pāris kilogramiem. Vēl gan nav izdevies neko pabildēt no burāšanas, bet uz ielas jau sajutos kā paparaci :)

Pavasaris.

2010-04-28T01:28:00.000-07:00

Joprojām šeit latvijā nākas nēsāt slēgtos apavus un garās bikses, kaut arī kalendārā pēc dažām dienām iestāsies maijs. Īsti nav skaidrs, kas tieši ietekmējis šādus laika apstākļus, iespējams tā ir bargā ziema un biezais ledus slānis baltijas jūrā, kas tik ātri neizkūst, bet tik pat labi tās ir islandē izvirdušā vulkāna sekas. Burāšanas sezonu izdevās atklāt 18. aprīlī, bijām Mazirbē un vienkārši šurpu turpu pašļūkājām, vējš nebija spēcīgs, kādi 8-10 m/s, bet bija feina, pavasarīga saule un diena.
Pavasaris gan nenāk viens, ir ieviesušies daži jaunumi. Kā jau vairumam burātāju, arī man ir būtisks jautājums par inventāru, tāpēc nedaudz par to, kas būs manā ekipējumā, kā ari par plāniem nākamajai sezonai.
Uzstādījums šosezon īpaši nav mainījies, attīstīt viļņu braukšanu, tāpēc mana izvēle pakārtota tautā sauktajiem mazajiem dēļiem un burām, produktu izvēlē, jo projām palieku pie Surfpro veikalā piedāvātā.

Buras un viss ap/uz/iekš tām. Līdz šim biju tikai un vienīgi Loft buru piekritējs, bet kaut kā aizķērās sūtījums un iekritu pārdomās par RRD modeļiem, kuri mani vienkārši "paņēma" ar savu dizainu. Līdz šim biju mēģinājis pabraukt ar Simmer, kaut kā īsti neiepatikās, bet visam par spīti tomēr izvēlējos RRD, jo abām viens un tas pats šeiperis. Lai dzīve būtu košāka, katra būs savā krāsā, savukārt izmēri 4.2 un 4.7 Voque wave - side shore viļņu bura, lielākie 5,3 un 5,8 Superstyle - piemērotāka on shore apstākļiem un frīstailam. Mazākie izmēri 3,5 un 3,9 gan būs citi ražojumi - Ezzy,Loft. Mastus izmantošu rdm ar 100% karbona saturu un attiecigi katram ražotājam savu, piederīgo. Grotbomju izvēlē palikšu pie mazpazīstamā itāļu ražotāja al360, kuri šogad šo to ir izmainījuši - pie viļņu bomju izvēles ir pieejamas vairākas krāsas, nav vairs tikai sarkani, kura nav mana mīļākā krāsa :) Pagarinātājus arī izmantošu no šī paša ražotāja, kas būs jaunums gan man, gan latvijas tirgū !

Dēļi. Šeit izvēli ražotājā neesmu mainījis, braukšu ar RRD dēļiem, tik nedaudz pārdomāju modeļu un izmēru izvēli. Līdz šim esmu izmēģinājis gan ar vienu, divām un trim spurām, manai gaumei favorīts ir divspuru modelis. Uz doto brīdi man tādi ir trīs izmēri, bet vidējais noteikt ir lieks, tāpēc palikšu pie 74 un 90 litru modeļiem, kā ari vecais labais 110 litru frīstailnieks vājākiem vējiem, klāt ir nācis 7'6 serf dēlis, par kura lietderību latvijas ūdeņos gan vēl grūti spriest.
Nedaudz par sezonas plāniem. No jūnija sākuma atkal metīšos uz Pāvilostu, kur tādā pašā garā, kā iepriekšējā vasarā, darbosies serf klubs "Spinout". Noteikt tiks mācita un trenēta vietējo jauniešu grupa, kā arī gaidīti visi pārējie interesenti, papildus klubā nāks klāt daži serf dēļi, SUPi un iespējams būs patstāvīgs kaitborda instruktors. Kluba ietvaros vēl plānojas organizēt sportiski intensīvu nometni jauniešiem ar uzsvaru uz ūdensportu, bet vēl isti nav zināmi konkrēti datumi. Savukārt Serf semināra laikā, klubs organizēs sacensības klasē Formula windsurfing, pie stiprāka vēja, iespējams slalomā.
Arī mūsu komanda - Surfpro team nestāv uz vietas, ziemas laikā klāt ir nākuši vairāki dalībnieki, sīkāk par to var apskatīt www.surfpro.lv No vindsērferu puses, atkal organizēsim Surfpro wave cup, kurš notiks Pāvilostā, periodā no jūnija sākuma līdz 1.septembrim.
Iespējams, ka sezona atnāks ar vēl kādiem jauniem pavērsieniem, bet katrā gadījumā, tiekamies uz ūdens !

Surf Pro jauna majas lapa !

2010-02-28T15:55:00.000-08:00

Jauns gads parasti nāk ar pārmaiņām un arī mēs Surf Pro esam šo to mainījuši - mums ir jauna mājaslapa, kurā centīsimies vairāk informēt ne tikai par to, kas notiek mūsu veikalā, bet arī par norisēm dažādu dēļu sportu industrijā, vietējiem notikumiem un mūsu komandas braucēju piedzīvojumiem. Šobrīd piedzīvojumu sadaļā lasāms raksts par latviešu sērferu piedzīvojumiem Dienvidāfrikā.
Lapas adrese gan tā pati vecā: www.surfpro.lv

Snowboard.

2010-02-28T15:50:00.000-08:00

Nedaudz vēstures. Aptuveni gadus 10 atpakaļ, kādudien nonācu rūdītā snoweru kompānijā un kopā devāmies uz Milzkalni, tur kā reiz bijā sacensības, savukārt man bija uzdevums šo to safilmēt. Iesākumā iegriezāmies kafejnīcā, kur gaisā virmoja advancētas runas par snowu un pilns ar ļautiņiem, kas tērpušies attiecīgajos ietērpos, man pat savā ziņā skaudība piemetās - kāpēc es vēl nesnowoju ! Diemžēl nonākot uz kalna, iespaids tika samaitāts, skatāmi bija tikai daži sacīkšu dalībnieki un liela daļa kafejnīcā satikto snoweru, tā arī staigāja šurpu, turpu, citi pat uz dēļa neuzkāpa, bet neskopojās ar gudrām norādēm par dažnedažādiem trikiem. Kaut kā toreiz nepavilkos.. Tālāk sekoja vindsērfings, attiecīgi ziemas periodā ledus dēļi un nekam citam vairs neatlika laika, bet pagājušās ziemas izskaņā sāku saprast, ka ledus burāšana sevi ir savā ziņā izmēlusi - tai nepieciešami īpaši apstākļi, kā arī triku daudzums diezgan ierobežots, nemaz nerunājot par lēcieniem. Rezultātā aizdomājos par citām nodarbēm un rudenī, daudz neprātojot iegādājos snovu gan sev, gan draudzenei, jo diviem iesācējiem taču jautrāk :)

Pirmās dienas uz dēļa pavadījām Alpos, bet vairāk vai mazāk vienkārši šļūcot no kalna, jo īsti nebija saprašanas, kas un kā, pat radās neliels izmisums - kā tad isti ir jābrauc ! Bet pēc tam, nonākot šeit latvijā un uzklausot draugu ieteikumus, jau pirmajā dienā Žagarkalnā viss aizgāja. Āķis ir lūpā, nelaižu garām nevienu iespēju aizbraukt līdz kalnam, visbiežāk sanāk Kamparkalnā, jo tas tur pat pie mājām, bet vislabāk iepaticies Žagarkalns. Par cik mūsu zemē nav kilometriem augstas virsotnes, nākas samierināties ar to kas ir un vienkāršs nobrauciens diezgan ātri var apnikt, savukārt trampalīnu un snovparku gan mums netrūkst. Protams, arī man vajadzēja pamēģināt, kā tas ir - palekties :) un te būs vietā jau no senatnes, sportistiem veltīts sauklis - ātrāk, augstāk, tālāk !

Citi burātāji. Kā izrādījās, šī ziema ne vien mani pavilka bet arī Krišu un Māri, ar kuriem visbiežāk braucu kopā burāt. Krišjānis jau snovo daudzus gadus, bet tieši šoziem ir aizrāvies ar lēcieniem un viss ir tā pat kā vasarā, azarts, vēlme iemācities ko jaunu un kompānija neiztrūkst. Arī Talsos, kas vien esam ūdens sporta piekritēji, tur pat uz kalna vien tiekamies.

Traumas... mjā, salīdzinoši ar vindsērfingu, tehniski vieglāk apgūstams, bet daudz traumatiskāks. Jau Alpos katru dienu noskatījos, kā kādu aizved vai noved no kalna, tāpēc visiem varu tik ieteikt - netaupiet uz savu drošību !

Izskatās, ka ziema tik drīz nebeigsies, tāpēc jāizmanto iespēja un tiekamies uz kalna !

Viļņu dēļu izpārdošana.

2010-02-11T11:00:00.000-08:00

Līdz nākamai sezonai vēl patālu, bet iespējams kāds jau domā par inventāra iegādi. Tiem kas iecienījusi viļņu braukšanu, interesanta informācija. Izpārdodu savus viļņu dēļus, visi ir populārā itāļu Roberto Richi dizainera ražojumi. Dēļus var aplūkot Surfpro veikalā, Rīga, Miera ielā 19

RRD Wave Thruster84, šis ir 2010 gada viļņu dēlis ar trim spurām. Diezgan ātri glisē un labi piemērots baltijas jūrai, kur pārsvarā ir onshore apstākļi. Pats šo dēli izmantoju āfrikas ceļojumā, bet diemžēl kā lielākais dēlis, manam svaram šis ir par mazu, tamdēļ arī pārdodu. Varu ieteikt burātājiem svara kategorijā no 78-85kg kā lielāko viļņu dēli.

Dēļa parametri - garums 233cm, platums 58,5cm, tilpums 84litri, spuras MFC 1 x US-Box 17,5cm, 2 x SF Powerbox 8cm, var arī izmantot vienu, nedaudz garāku spuru. Dēļa svars 6,5 kg, ieteicamie buru izmēri 4,2 - 6 m2, dēlis lietots kādas 10 reizes,bojājumu nav, jauna dēļa cena eiropā 1849EUR, mana cena 740EUR !

RRD WaweTwin82, 2009 gada viļņu dēlis ar divām spurām, bet praktiski neatšķiras no šī gada modeļa, ļoti ātrs un viegls dēlis, parocigs lekšanai, labi griežās uz viļņa, var daudz asākus bottom un topturnus taisīt. Ar šo dēli lietuvas viļņu mačos trešo vietu izcīnīju. Iesaku burātājiem svaru kategorijā no 75-85kg.

Dēļa parametri - garums 234cm, platums 57,5cm, tilpums 82litri, spuras MFC 2 x 16cm US-Box, G10-CNC, Dēļa svars 6,2kg, ieteicamie buru izmēri 4,2-5,8 m2, lietots kādas 15 reizes, bojājumu nav. Jauna dēļa cena eiropā 1749EUR, mana cena 600EUR

RRD FreestyleWave90 - Ļoti labs dēlis tieši tiem kas sāk apgūt viļņu braukšanu, ātrs, viegli glisē un viegls. No visiem šādas kategorijas dēļiem, ko esmu mēģinājis, labāku vēl neesmu sastapis. Dēlis ir 2008 gad modelis, attiecigi ari labi lietots, bet nopietni bojājumi nav bijuši, sīkās skrambas ir smuki piekrāsotas.

Dēļa parametri - garums 238cm, platums 59cm, tilpums 90litri, spura MFC Freewave 27cm, Powerbox, G-10 CNC, dēļa svars 6,3kg, šī ir LTD, vieglā versija, kas butiski atšķiras cenā pērkot jaunu, ieteicamie buru izmēri 4,5 - 6 m2, komplektā nāk dēļa soma, cena 500EUR

Ja ir interese par augstāk minētajiem dēļiem, droši rakstiet vai zvaniet.

dagnisb@windsurf.lv

+37126444934

Vēl šis tas par pagājušo vasaru !

2010-01-10T06:59:00.000-08:00

Sērf kluba "Spinout" vasara '09 from Māris Minkevics on Vimeo.

Pagājušās vasaras garumā bija sakrājies neliels video materiāls no Pāvilostas serf kluba darbības. Pateicoties mūsu video rullīšu meistaram Mārim Minkevicam, tapa jauka filmiņa, mūziku piemeklēju pats, savukārt izpušķoja Guga. Jācer, ka nākamvasar būs mums iespēja turpināt tādā pašā garā, jo patreiz ir radušās nesaskaņas ar blakusešosā muzeja vadību un nav zināms kā būs ar telpām. Tiekamies uz ūdens !

Atpakaļ eiropā.

2009-12-29T23:52:00.000-08:00

Esmu atpakaļ eiropā, bet domas un daudzas sajūtas vēl palika tur - āfrikā. Pēdējā diena man ļoti patika, iesākumā izmetām pamatīgu līkumu uz ziemeļiem, bet tur vēja nebija, atgriezāmies ierastajā Sunset Beach, kur viss bija bumbās, pietiekams vējš un 3-4 metru viļņi. Vakarā svinējām ziemassvētkus, es gan tās nenosauktu par tipiskām svinībām pie eglītes un saklātā svētku galda, mums bija feina pasēdēšana kādā indiešu restorānā un pēc tam viens no klubiņiem Keiptaunas centrā. Ja kaut kas arī liecināja par ziemassvētkiem, tad pa retam daži izteiktie "merry cristmas" un sarkanās salaveču cepurītes, bet tā bija ļoti laba dzīvā mūzika, pozitīva publika un stilīga deju grīda, kas uzvedās līdzīgi pacietam batutam :)

Ja turpceļš bija diezgan pasmags, tad atpakaļ atlidojām salīdzinoši komfortabli, lidmašīna patukša, varēja mierīgi gulēt pa vairākiem krēsliem, tik nav ne jausmas, kādu ceļu mēroja mūsu inventārs, jo tas līdz Minhenei ar mums neatlidoja. Protams aviokompānija savu kļūdu laboja, rezultātā, visas mūsu lielās somas pēc dažām dienām nonāca Rīgā. Tas mums ļoti atviegloja transportēšanu, busā vairāk vietas un mazāka krāmēšanās.

Paši gan vēl neesam Rīgā nonākuši, aizķerāmies Minhenē uz dažām dienām. Netālu no šejienes ir Alpi, kur beidzot esmu izdomājis iemācīties snowot.

Nākamgad būsim Rīgā, trīsim slidas un iesauļotām sejām pa taisno uz ledus :)

Lustīgus Ziemassvētkus !

2009-12-23T23:55:00.000-08:00

Labrīt ! Mums palikusi pēdējā ceļojuma diena un šī ir Ziemassvētku diena, tāpēc visiem pārējiem tos novēlu baltus un gaišus ! Savukārt mēs šodien vēl izbaudīsim Āfrikas sauli, par svētkiem gan te maz kas liecina, bet var jau arī saprast, ne viņiem te sniega, ne ziemeļbriežu :)

Iepriekšējās dienās vēja īsti nebija, vienudien nedaudz iepūta, bet no otras puses, aizbraucām uz Witsands. Viļņi bija vienkārši perfekti, bet vējš bija uz robežas, nedaudz pamocīdamies, sapratu, ka ir jāņem serf dēlis, nevis jāburā, vēlāk pievienojās Jānis un Anete. Burātāju bija apmēram tik pat cik sērferu, manuprāt visilgāk ņēmās Krišjānis - monstrs :) Ari vakardien īsti vēja nebija, pamazām gatavojāmies mājupceļam un vakarpusē aizbraucām pasērfot, rezultātā iegrimu dziļās pārdomās. Skatoties no malas, nav saprotams, kur tiem džekiem pacietība, stundām airēties, gaidīt pareizo vilni.. jo tas prieciņš ir tik īss, bet kad pats nonācu šai bariņā biju pavisam citās domās - nekāda stresa, lai ari tie būs pāris noķerti viļņi, gandarījums būs :)

Prognoze mums sola, ka šodien vēl vajadzētu iepūst un arī viļņiem jābūt ļoti labiem. Vējš gan tikai būs uz vakarpusi, jācer ka pietiks mazajam dēlim un 4.7 burai.

Brauciens kopumā izdevies ļoti labs, es pat gribētu teikt, sava veida treniņnometne, jo paburāt sanāca ļoti daudz, kā ari kādas trīs dienas pasērfot. Tika iepazīta jauna zeme un ļoti attīstīta valsts, kā arī beidzot izbaudīti kārtīgi okeāna viļņi :)

Pēdējās dienas Keiptaunā.

2009-12-21T02:43:00.000-08:00

Vakardien paburājām vēl vienā, līdz šim neiemēģinātā spotā Scarborought, kas atrodas tālāk uz dienvidiem aiz jau bieži minētā Witsands. Spots diezgan sarežģīts, bet tai pat laikā ar perfektiem viļņiem. Problēma ir ar vēju, tas pūš no krasta un ir ļoti raustīgs, brīžiem tas nokrītās līdz 1-2 metriem sekundē, savukārt brāzmās iepūš līdz pat 14 metriem. Salīdzinot ar pārējām vietām tur bija visgludākie viļņi, augstums 2-3 metri, burātāju gan nebija daudz, Krišjānis ar vienu holandieti bija aizbraucis ātrāk, mūsu kompānijai pievienojās vācietis no blakus istabas, rezultātā mersītim bija jāuzņem pamatīga krava :) Uz ūdens kopumā varēja but kādi 15 burātāji, daudzi vienkārši piebrauca, apskatījās un devās prom, jo iespējams, ka Platboomā, kas ir tālākais dienvidu spots, bija stabilāks un stiprāks vējš. Es ūdenī paliku viens no pēdējiem un vējš praktiski gāja uz beigām, kas ari sagādāja problēmas ar izkļūšanu krastā, jo aiz nelielās pludmales seko akmeņi un tur, kā vienmēr, ari plīst vislabākie viļņi, bet man viss beidzās veiksmīgi, kādam citam burātājam, gan nācās finišēt uz akmeņiem un apskādēt inventāru. Kopumā diena man patika, tikai šādiem apstākļiem priekš mana svara ir vajadzīgs lielāks dēlis.

Gandrīz katru dienu mēs šeit braukājam riņķī ar nokrautu mašīnu, bet mēs tādi neesam vienīgie, ik pa gabalam ir mašinas ar dēļiem un buru somām uz jumta, tad es kaut kādā bridi aizdomājios.. šeit noteikt ir viena no vindsērfinga mekām. Burātāju limenis šeit ari ļoti augsts, var sastapt dažus pro braucējus, bet pārsvarā ir vienkārši džeki, kas ļoti labi gāž, tā pat šie neiespringst uz inventāru, kā esam pieraduši latvijā, nereti lieto diezgan pavecus dēļus un mazpopulāras buras. Iegriezāmies diezgan daudzos un dažādos serf veikalos, inventāra piedāvājums ļoti liels - jauns, lietots, populārākie brendi, ko vien vēlies, cenas tādas pašas, kā eiropā. Tā pat vismaz puse no apmeklētajām sērfošanas pludmalēm, ir ļoti ērti piebraucamas, bet kā jau visur citur pasaulē, labākās ir sarežģītāk pieejamas. Ziemas periodā noteikt var te atgriezties, tik nākamreiz būsim gudrāki, par to kas jāņem līdz no inventāra.

Mūsu mersītis :)

Ieeja kādā no vietējiem serf veikaliem.

Skats no iekšpuses.

Mūsu mājas garāža un lielā inventāra kaudze.

Lai cik tas dīvaini nebūtu, diemžēl esmu tikai redzējis vienu melnādainu kaitotāju, tai brīdi pat uzgavilēju :) it kā šiem te ir visas iespējas un tā gluži nav, ka visi dzīvo trucīgi, daudziem ir iespējas strādāt labu darbu un attiecigi nopelnīt. Vai tāpēc, ka slinki, vai varbūt kāds cits iemesls, bet melnādainie šeit ne burā, ne serfo.

Atnāca svels.

2009-12-19T22:27:00.000-08:00

Kādu laiciņu nebiju neko rakstījis, bet nekādu dižo notikumu arī nebija. Mājā, kurā dzivojam, ir pamatīga vāciešu invāzija, pamazām esam sapazinušies, ir viens jaunietis, ļoti spēcīgs frīstailā, kā ari visi pārējie ir burātāji.

Bet nu par burāšanu. Esam šeit sagaidījuši kārtigu svelu, vispirms bijām pašā tālakajā spotā Platboom. Tā bija pirmā reize dzīvē, kad atrados starp tik lieliem un jaudīgiem viļņiem, arī pie mums mēdz savelties mazi pauguriņi, bet tie visbiežāk ir lēzenas konstrukcijas, šeit vēlās pamatīgas sienas, vienkārši monstri.. Vairākas reizes, braucot pa vilni bija tā, ka bail virsū griest, jo samalt var pamatīgi :) Tā bija vislabākā diena, no šeit piedzīvotajām. Krišjānis burāja agri no rīta, vējš bija stiprāks un it kā viļņiem bija jābūt labākiem, bet mēs negribējām celties sešos un vēlāk pietika gan vējš, gan viļņi.

Pēc sešām noburātām dienām sanāca pāris dienas atvilkt elpu, kaut gan vienudien varēja braukt uz Witsands, palikām mājās, jo vēja virziens bija no labās puses. Un atnāca nākamais svels, nekur tālu nebija jābrauc, te pat tuvējā Sunset beach. Vējš nebija pārāk stiprs, izmantoju lielāko dēli ar 5,2 buru un atkal ķēros klāt eksperimentiem ar jauno Thruster, pārsvarā izmēģināju dažādas spuras, bet diemžēl šis īsti nav dēlis, ko esmu vēlējies.

Vakar no rīta puses vēja nebija, beidzot iemēģinājām jauniegūto serf dēli, aizlaidām uz Big Bay, kur priekšā bija pilns ar sērferiem, jo tur vilnis gludāks, kā arī daudzus vilina pludmales iekārtojums, kafejnīcas, ērts stāvlaukums, glābēji, tualetes, dušas, dažādi serf veikali un nomas. Protams, pēc pusstundas airēšanas uz sērf dēļa, manas rokas piebeidzās, tas nemaz nav tik viegli :) Atpūtos un ielīdu vēlreiz, bet tā īsti uz kājām pa vilni nošļūkt nesanāca, varbūt tik pāris sekundes, uz dēļa nostāvēt. Krišam gāja labāk, nošļūca pa pāris viļņiem, bet arī viņam diezgan ātri rokas piebeidzās no muļķīgās airēšanas. Tagad, ziemas periodā būs jāiet uz baseinu kraulā peldēt, lai attistītu vajadzīgās muskuļu grupas :) Vēlāk devāmies uz Sunset Beach, viļņi bija kā no grāmatas, bet īsti vēja nebija un diemžēl mans lielākais dēlis ir grimstošs manam svaram, izmēģināju, ļoti grūti iekšā tikt, nobraucu pa vilni un dabūju labu gabalu nākt atpakaļ pa krastu, tāpēc īsti nepaburāju, savukārt beidzot ko skatāmu iefilmēju, jo līdz šim īsti nebija laika. Krišam bija lielā diena, neskaitīju, bet aplam daudz griezienus varēja uztaisīt, kā arī vilnis bija perfekts un gluds.

Mums seit Keiptaunā iepūta.

2009-12-13T12:57:00.000-08:00

Dažas bezvēja dienas, kuras labi pavadījām un kārtigi atpūtinājām rokas, tikai nāca par labu, jo nu jau esam četras dienas noburājušies, uz rokām jau jaunas tulznas sāk veidoties. Tāds ari bija mērķis šurpbraucot, ir gan viļņi, gan vējš un ļoti labs trenniņš.

Ceturdienas vakarā atnāca vējš un te pat tuvējā spotā sunset beach, sakarigi uzburājām, viļņu nebija daudz, bet šo to labu varēja noķert, ari kādu kaiteru, jo tie ar bija aizcietušies bezvēja dienās, brauca krustu šķērsām, kā traki :) Piebiedrojās arī Tomass (mūsu namīpašnieks), ir interesanti sekot viņam līdzi uz udens, jo viņš kaut kā labāk saprot viļņus šeit, kā ari biežāk tos noķer, tas ko viņš uz viļņa izpilda, jau ir cits stāsts.

Piektdiena man iesākās visnotaļ pozitīvi, jo iegādājos savu pirmo sērfdēli. Pagājušovasar kāds lietuvietis iedeva Pāvilostā pamēģināt, un pēc pāris pavaditiem vakariem uz ūdens, sapratu ka tas man ir jāapgūt. Ari šeit daudzi labi vindsērferi, paralēli sērfo, tas ir labs treniņš, kā ari patikama nodarbe, dienās, kad nav vēja, jo nereti te var atrast labus sērfojamus viļņus. Man iesākumā isti nebija skaidribas, no kā te viļņi veidojas, bet faktiski, lai cik ari stipri nepūstu, te nāk svels, no vēja te tiek sadzīts tikai pamatīgs čops. Tā nu es pēc Tomasa ieteikuma, vietējā surf veikalā nopirku dēli. Izmērs 7'6 iesākumam esot ļoti labs. Cena te ir visnotal pozitīva, dēlis ar spurām, līšu un čeholu, izmaksāja 350eur, ražots te pat uz vietas Keiptaunā, kas varētu būt labs suvenīrs arīdzan :)

Tālāk mēs devamies uz pašiem dienvidiem, spotu, kas atroda dabas parkā un kā jau zvēru dārzā, tur mūs sagaidija babūnu (pērtiķu) uzlidojums. Diezgan izveicigi dzivnieki, jā mašīnai durvis nebūs aizslēgtas, iekāps kā savējā, acis nepamirkšķinot. Protams, viss kas šiem nepieciešams, ir kas garšīgs, bet kaut kas jau labs var gadities dažādās rokas somiņās utt.. Kas ari notika, kādam iesirmam pāritim, nācās iet palīgā atgūt rokassomiņu. Sagrābis to bija pats vadonis, kurš stundas laikā, pa visu to burzmu, reizes trīs ari paspēja paveikt savas virišķās funkcijas. Vēlāk atbrauca gani un padzina šos tālāk, mēs bijām drosibā :)

Burāšana ari bija interesanta, jo iepriekšējā reizē es tur salauzu mastu un izskrēju akmeņos, bet tas jau vairāk aiz nezināšanas, jo ne tur bijām piebraukuši un ne tur viļņus ķerstījām. Šoreiz bija kompānija ar vietējiem un pavērojot kā viņi brauc, rodas daudz lielāka skaidrība. Tas seit ir loti pozitīvi, kad visur apkārt ir daudz burātāju. Un kā jau vienmēr, ari šai dienā it kā bija daži trukumi, vēja bija tā pamaz, tāpēc izmantoju lielāko, līdzpaņemto inventāru 5.2/84 un bija ļoti ok, jo beidzot atradu jaunajam RRD Thruster sakarigu spuras novietojumu. No sākuma, likās, ka dēlis kaut kā negrib griezties, tad pamazām sāku variēt, ar spuru un mastpēdu.

Sestdien un svētdien devāmies vairāk uz ziemeļiem, pirmā bija jau zināmā Melkbosa, vējš bija stiprs, kas visu laiku pieņēmās, trīs reizes mainīju buras uz mazāku, cetrurto vairs negribējās un biju ari noguris. Kā arī bija diezgan saspringta burāšana, neskaitiju, bet uz udens bija visamz buras 50. Iepūta pamatīgi, pilsētas statuja, jeb table mountain izskatījās pavisam savādāks.

Nākamajā dienā nonācām vēl tālak uz ziemeliem, mazā pilsētiņā Yzerfontein. Skaista pludmale, mazs licitis un no tālienes viļņi izskatījās unikāli, gari, nedaudz offšorigi. Iegāju ar 4.7/74. Sākumā bija ļoti labi, vēlak vējš nedaudz pielika un palika raustigs, laikam arī iepriekšējo dienu sagurums, pēc 3 stundām pielika punktu, nevar taču jēgu pārburāt :)

ps. ari turpmākās dienas sola vēju..

Bezvēja dienas Keiptaunā.

2009-12-07T00:50:00.000-08:00

Nu jau kā trešo dienu mums šeit Keiptaunā nepūš un pēc prognozes arī rīt vēl nepūtīs, nedēļas otra puse solās vējaina. Bet garlaicīgi šeit nav, bijām aizbraukuši pavērot naktsdzīvi, praktiski visa rosība notiek uz Long street, dažādi restorāni, klubi, kafejnīcas un pilns ar melnajiem, kuri diemžēl nedaudz rada diskomfortu. Biju līdzi paņēmis fotokameru un tā manāmi piesaistīja uzmanību, kā aŗi netrūka daudzie kapeiciņas prasītāji. Savukārt arhitektūra un interjera dizains te ir pavisam citā dimensijā, viss ir pievilcīgi krāsains un mājīgs, pa retam ir tikai mums ierastie dzeltenpelēkie toņi un eirostila interjers, bet tur arī cilvēku nav.

Svētdien sakrāvām dēļus uz jumta, cerībā, ka varbūt vakarpusē, vairāk uz raga galu, iepūtīs. Pa ceļam apskatījām jauno futbola stadionu, bet tam pārāk tuvu pagaidām vēl nelaiž. Tā pat visur citur, dekorācijas vairāk liecina par pasaules futbola čempionāta, nevis ziemassvētku tuvošanos :) Izbraucām vienu no tūristu apmeklētākajām pludmalē un iegriezāmies mazā pilsētiņā, kurā bija neliela zvejnieku osta, bet tā arī isti netapa skaidrs, ko viņi šeit zvejo. Savukārt ostā mierīgi dzivojās roņu ģimene.

Mums te ir radusies doma apgūt serfu, jo te ir daudz labu viļņu vietu, it īpaši indijas okeāna pusē. Kā arī daudz serferu, nomu, veikalu un nereti, kad nav vēja, ir labi viļņi. Svētdien vakarpusē tā arī neiepūta, bet ar serfu būtu bijis ko darīt.

Gaidam vēju !

Long street.

Dekorācijas.

Pirmā nedēļa aizvadīta.

2009-12-04T01:11:00.001-08:00

Sveiciens visiem no Capetown, droši vien būtu briesmīgi stāstt, cik šeit ir daudz saules, apzinoties, kāds laiks patreiz Latvijā :) Ar vēju arī te viss kārtībā, pagaidām pūš katru dienu, līdz ar to mums izvērtusies pamatīga treniņnometne.

Pirms pāris dienām bijām spotā ar nosaukumu Witsands - smilšaina pludmale kalna pakājē, savukārt piebraukšana metrus 50 virs tās, skats unikāls. Apstākļi tur bija diezgan skarbi, lieli viļņi un vējš, kas visu laiku pieņēmās. Kompānijā atkal bija daži proraideri, tie džeki prot braukt :) Man diena beidzās visai neveiksmīgi, iemala vilnis un salūza masts.. Vēlāk, beidzot devāmies uz pilsētas centru, bija jau pavēls vakars un pabtaucoties pa ielām palika tā nedaudz neomulīgi, jo gandrīz visi veikali, ēstuves bija aizvērušās un apkārt vieni vienīgi melnie, protams, kas meklē,tas atrod, arī mēs uzgājām kādu ne tik "melnu" ētuvi un pavakariņojām.

Nākamā diena atkal bija vējaina, bet nekur nebija viļņu, tas tā dīvaini, pūš vējš 12-14 m/s, bet viļņu praktiski nav. Pēcpusdienā nelieli vilnīši parādijās vietā pēc nosaukuma Melkbos, tur arī paburājām.

Witsands beach.

Vakardien cēlāmies ļoti agri, ar domu braukt uz Witsands, jo it kā tad esot labāki viļņi, bet reāli nebija nekā, ne viļņu, ne vēja, tikai sauļoties varēja. Lai diena būtu piepildīta, aizbraucām ar Janku uz mazu pilsētiņu indijas okeāna pusē, pamielojāmies indiešu restorānā un izbraucā ar vilcienu, kas kursē tieši gar pludmali.

Vējš pieņēmās, aizbraucām atpakaļ uz atlantijas okeāna pusi, bet tuvākajā spotā nekā prātiga nebija, virzījāmies tālāk uz dienvidiem līdz dabas parkam, kura teritorijā atrodas viena no labākajām viļņu vietām. Lai gan braucām tikai paburāt, par iebraukšanu ir jāmaksā jebkuram. Galā mūs sagaidija, pastiprs vējš, viļņi un bariņš ar babūniem, šie nekautrējas iekāpt jebkurā atvertā mašīnā un ja nebūtu pāris ganu, velns vien zina, ko vēl sadarītu. Tākelējot buras, turpat blakām mūs citīgi vēroja, kāds strauss. Viļņi tiešām tur bija superīgi, gari un jaudīgi, tikai pie krasta īsti vēja nav, bet kā vienmēr, labākie viļņi veļas sarežģitākās vietās. Līcis sastāv no divām mazām smilšu pludmalēm un pa vidu ir akmeņi, kurus mums abiem nācās izbaudit. Man gāja smagāk, salūza masts divās vietās, apskādēts dēlis un viss pārējais, Janka tika vieglāk cauri, ar nedaudz apskādētu dēli. Laikam bijām pārrēkinājuši savas spējas :)

Esam šaigalā.

2009-11-28T23:43:00.000-08:00

Esam veiksmigi sasnieguši kāroto galamērķi. Ceļš bija diezgan garšs, pusotru diennakti līdz Minhenei dzīvojām Krišjāna busiņā, pēc tam 12 stundas lidmašīnā, bet galā mūs sagaidīja saule un svaigs vējiņš. Vēlāk tikām pie iznomātajiem Mercedesiem - apmēram gadus 25 veci un diezgan apšaubāmā tehniskā stāvoklī, bet uz priekšu iet :) Vadātājs patreiz mums ir TomTom, bet arī tas verķis mēdz kļūdīties un iesākumā ieveda mūs diezgan apšaubāmā kvartālā.
Apartamenti diezgan mīlīgi, pats īpašnieks Tomas ir diezgan spēcīgs viļņu braucējs, 2007 gadā vietējos wave mačos izcīnījis pirmo vietu, arī pārējie iemītnieki ir burātāji un kaitotāji no vācijas, šveices, čehijas, tā kā visi savējie. Pirmajā dienā nedaudz atgulējušies no ceļa devāmies uz Sunset Beach, pludmale ideāla, ērti var piebraukt un viļņi veļas tuvāk krastam, tālāk ir izteikts čops. Vējš pūš no kreisās puses pat nedaudz offshore. Ūdens gan ir pavēss, daži pat lieto pussausās hidras, bet var arī iztikt ar 3mm.

Nākamajā dienā vēja nebija un mēs devāmies nelielā ekskursijā līdz Cape point, kas ir tālākais dienvidāfrikas punkts. Bijām aizbraukuši uz otru raga pusi, kuru apskalo indijas okeāns. Tur savukārt gar piekrasti ir daudz mazu pilsētiņu, ideālas vietas sērferiem un paralēli pludmei stiepjas dzelzeļš. Tuvāk pašam ragam sākas dabas parks, raga galā uzkāpām līdz bākai un kā jau visi tūristi, pamatigi sabildējāmies. Atpakaļceļā braucām pa tumsu un tuvojoties izgaismotajam Cape Town centram tikai aptvērām, cik tā ir liela, bet uz turieni aizbrauksim kādā citā dienā, jo pagaidām turpmākās dienas sola visnotaļ vējainas.

Spinout rullītis.

2009-11-17T05:49:00.000-08:00

Windsurfing club "'SPINOUT" from Guntars Rakitko on Vimeo.

Cape Town

2009-11-10T03:20:00.001-08:00

Palikušas tikai 14 dienas līdz prombraukšanai. Pagājušajā rudenī Krišjānis Tutāns diezgan veikli saplānoja ceļojumu uz Dienvidāfrikas republiku, bet dažādu iemeslu dēļ viss pārcēlās uz šoziemu. Ceļojumam piebiedrojos es, Jānis Neimanis un Kriša draudzene Anete. Reiz jau kopā esam bijuši Kanāriju salās, bet tas bija trīs reizes īsāks laiks, šoreiz tur būsim veselu mēnesi, varēs kārtigi paburāt un aizmirsties :) Brauksim no Rigas ar busiņu līdz Minhenei, tālāk ar lidmašīnu uz Cape Town, atpakaļ jāatgriežas tiesi pirm jaunā gada, tāpēc plānā ir tūlīt līdz Latvijai nesteigties un gadumiju sagaidīt kaut kur eiropā. Liels bonuss, ka var līdzi paņemt pieklājigu setu, tas ir kādas piecas buras un divus dēļus un pēc dažādiem aprakstiem var spriest, ka tieši trīs ziemas mēneši (viņiem gan tad tur skaitās vasara) ir visvējainākie. Patreiz būtu muļķīgi spriedelēt vadoties no citu rakstitā, tāpēc, ceru ka tur ar komunikācijām būs viss kārtibā un periodiski varēs šeit ko ierakstīt.

Milk & Blood.

2009-10-12T22:06:00.000-07:00

Milk & Blood, tā tika nosauktas viļņu braukšanas sacīkstes kaimiņzemē Lietuvā. Organizētājs Vējas Galvoje, vieta Šventoi. Aptuveni dienas piecas iepriekš jau tika izsludināts par šīm sacīkstēm un vēl pēc trim dienām sekoja apstiprinājums. Laika prognoze bija visnotaļ mainīga, jo pēc pieredzes zināms, ka tur derīgi var būt D vai DDR virzieni, kaut arī paši lietuvieši fano par DR virzienu. Iepriekšējā dienas vakarā vēl cītīgi izpētīju visas laika prognozes un sapratu, ka ir jābrauc, tā arī 3. oktobra rītā devos Lietuvas virzienā, kompānijas pēc mēģināju aicināt visus mūsu vadošos viļņu braucējus, diemžēl neviens nepiebiedrojās.

Steigas nekādas, jo pēc prognozes vējam vajadzēja tikai sākties pēcpusdienā. Ap pulkstens diviem nonācu galapunktā un kā reiz ari ieslēdzās vējš, diezgan brāzmains 12-19 m/s, perodiski vēl uzlīstos. Pieteicos sacīkstēm, dalības maksa mūsu naudā bija aptuveni 10Ls, noskaidrojās, ka ari kaiteriem paralēli notiks wave mači un tie startēšot pirmie, tāpēc bija vēl daudz laika. Mierigi sagatavoju setu buras - 4.3 4.7 5.2 un aizstiepu līdz pludmalei, tik izmetot dažas halzes ar 4.7, sapratu, ka 5.2 un lielo dēli var mierīgi stiept atpakaļ. Līdz startam kādu stundu sanāca iesildities, izmantoju 4.3 un 82L dēli, it kā brižiem bija stipri par daudz, bet brižiem ar mazāku setu nepietiktu. Apstākļi izkatijās visnotaļ smagi, bet tai pat laikā interesanti, dziļāk bija diezgan nesakārtoti 2-3 metru viļņi, savukārt pie krasta vēlās pārītis ar nelielākiem, offshore vilnīšiem, kuri bija ideāli un ātri braucami.

Starta, jeb vērtēšanas zona tika nozīmēta starp moliem, kas varētu būt kādi 400 metri, tiesneši atradās tieši pa vidu. Par cik vējš bija ļoti brāzmains, kaiteri nestartēja un ap pulkstens 16iem iedeva pirmo startu. Tika izvesta single elumination tabula, vērtēšana - overall impression, vērtēja trīs tiesneši kuri paši arī piedalījās. Kopā bija 12 dalībnieki, pirmos hītus braucām pa trim, tālāk ceturdaļfināls, looser fināls un fināls. Cetertdaļfinālā trāpījos ar viņu spēcigako braucēju - Girmantas, kaut kā apjuku, pazaudēju inventāru pludmalē un nedaudz nokavēju startu :) Sapratu ka kaut kas ir jādara, mēģināju pāris reizes griezt pushloop, bet vienā no tām uzreiz gaisā izšķīdu, otrajā, kā vienmēr, nepiezemējos :) Cik manīju, ari Girmantas mēģināja taisīt frontloop, bet manis redzēto nenosēdināja. Vēlāk, pēc atstāstītā, tie arī bijuši vienīgie mēģinājumi lūpot visās sacīkstēs. Cīņā par trešo, ceturto vietu pretinieks manāmi bija daudz vājāks, tāpēc neiespringstot vienkārši nobraucu pa vairākiem viļņiem. Finālā Girmantam ātrāvās aizmugurējā kājsaite un rezultātā viņš palika otrajā vietā, kaut gan nezinu, kā būtu vērtējums pretējā gadijumā, jo arī pirmās vietas ieguvējs izskatījās visnotaļ labi. Hītu garumi bija 6 minūtes, abos finālos pa 8 minūtēm. kaut apstākļi bija smagi, šoreiz tas nelikās daudz.

Nākamajā dienā tika plānots izvest dingle elumination tabulu, tāpēc nācās vēlreiz doties tai virzienā. Vēja stiprums aptuveni bija tāds pats, tikai virziens bija pamainījies, vairāk no rietumiem pagriezies un viļņi arī bija palikuši lielāki. Ap pulkstens 12 notika mītiņš, kurā paziņoja, ka tomēr netiks izvesti starti, tālāk sekoja apbalvošana, kurai piebiedrojās pamatīga lietus gāze. Apbalvotas pilnvērtīgi tika pirmās 4 vietas un ar sīkākām balvām līdz astotai vietai.

Secinājumi. Kad jautāju, kāpēc nakamajā dienā vairs neizveda nevienu startu, organizatori atbildēja, ka lielākajai daļai atkal būšot vairāk jāvārtās pa ūdeni un atkal īsti neviens neko nevarēs parādīt. Acīmredzami viņiem nav tāds līmenis, kā pie mums. Apstākļi tiešām bija smagi un neparocīgi lūpošanai, varbūt tāpēc arī neko ievērības cienigu nemanīju, savukārt varēja pamatīgi izpausties viļņu braukšanā. Jāatzīst, ka pašas sacikstes, salidzinoši ar mūsējam, nebija tik skaisti noorganizētas, bet visā visumā Lietuviešu burātāji bija visnotaļ atsaucīgi un viesmīlīgi. Paldies viņiem par bildēm.

Ja pirms Latvijas čempionāta viļņu braukšanā šaubījos, vai ir jēga tērēt enerģiju un spēkus, piedaloties sacīkstēs, tad to aizvadot sapratu, ka ir jēga, lai vienkārši celtu mūsu viļņu braukšanas kultūru un līmeni. Milk & Blood izcinītā trešā vieta ir mana pirmā godalga vindsērfingā :)

SUP

2009-08-19T10:54:00.000-07:00

Nesen klubā ieviesās SUP jeb žārgonā jau iedēvēts par "padlu", latviski tas būtu - liels, atvasināts serf dēlis, kuru var vadīt, vai nu ar airi, vai ar buru, vai vienkārši uz tā peldēt.

Pēc skata liels milzenis, bet aprīnojami viegls ! Ja pirms tam, no malas likās tāds garlaicīgs pasākums, tad tagad domas ir radikāli mainījušās. Brīdis, kad to ieguvu bija tieši nakts vidū, bet vilinājums bija pārāk liels, tāpēc tūlīt metos uoē un pāris stundas paairējos pa ostu, pretī klubiņam, ar mēness gaismu pietika :) Vēlāk izrādījās, ka esmu pārkāpis likumu, jo ostas teritorijā ar tādiem peldlīdzekļiem nedrīkst pārvietoties. Bezvējā un uz gluda ūdens, dēlis slīd apbrīnojami ātri, ar airēšanu nav pārāk jānopūlās. Vispatikamāk protams ir jūrā, kad spīd saule un dzidrs ūdens, var apskatīt visu zemūdens pasauli, medūzas, zivitiņas u.c. Savukārt dienās, kad nepietiek vēja burāšanai, bet ir nelieli vilnīši, var doties tos medīt. Pie nedaudz lielākiem viļņiem ar airi ir sarežģītāk, bet bez aira, var diezgan primitīvi izjust nobraucienu no viļņa. Vienkārši ienes dēli līdz otrajam sēklim, nomedī tikko plīst sākušu vilni un mēģina pa to nobraukt. Iesākumā var tupēt uz ceļiem, bet realitātē visi, kas mēģinājuši, diezgan ātri uz tā arī nostājas.

Dēlis ir kā nomas inventārs, ražotājs RRD, 11" izmērs, litrāža nav norādīta. Komplektā karbona airis un ap kāju apliekams līšs. Nākamvasar domāju divus tādus ieviest. Liekas, ka šim pasākumam latvijā ir jāaiziet !

Surfpro Wave Cup.

2009-07-30T10:04:00.000-07:00

Sacikstes, kas radīja nelielu satraukumu, jo tās bija pirmās viļņu braukšanas sacīkstes, kuras palīdzēju organizēt, izvērtās veiksmīgas. Labi iepūta un par brīnumu spīdēja saule. Pašam sanāca divos braucienos piedalīties, pirmajā pēc neveiksmīgi nosēdināta pushloop kreisā kāja dabūja smagi ciest, nākamais brauciens sekoja pēc 3 minūtēm un sāpju dēļ vairs nebija pilnvērtīga atdeve. Līdz ar to sacīkstes man bija beigušās un varēju mierīgi pabraukties pa vilni.

Kaut kādi trūkumi bija, nepatīkamākais, mītiņa laika neievērošana no dalībnieku puses, bet jācer, ka turpmāk tādi "jociņi" vairs nebūs . Personīgi esmu nedaudz neapmierināts ar tiesāšanu, tomēr turpmāk jāsameklē vismaz 4 tiesneši, jo galvenajam tiesnesim ir pārāk daudz blakuslietas, lai supjektīvi novērtētu. Vērtēšanas zona varēja but vairāk nosprausta uz ziemeļiem, jo atkal jau pierādījās, ka labāki viļņi veļas pretī Ričarda mājai. Kā arī pēc dalībnieku skaita un pietiekamā laika, varēja izvest single elumination. Bet nekas, tas lai paliek pieredzes bagāžā, nākamreiz būsim gudrāki.

Rezultāti nekādu dižo apvērsumu neradīja, joprojām spēcigākais mums ir Krišjānis aiz viņā palika džeks no Igaunijas Peny un trešais Kristaps. Pats ierindojos 9/10 vietā un esmu pilīigi apmierināts, jo nopietns sacikšu braucējs tā pat no manīm vairs nesanāks :)

Paldies maniem jauniešiem par tehnisko atbalstu, Elmāram un visiem pārējiem. Minka drīzumā sarupēs filmu. Gaidam, kā arī nākamos mačus gaidam tieši Pāvilostā !

Bildes un video var apskatīt www.windsurf.lv

Mākslienieku plenērs Pāvilostā.

2009-07-30T09:15:00.000-07:00

Kādu laiku atpakaļ klubā bija pienācis kāds vīrs vārdā Andris un apstāstīja par topošo plenēru, kā rezultātā, 17 jūlijā klubā ieradās 7 mākslinieki, noklausījās lekciju par vindsērfingu un tā arī iepazīnāmies.
Vienmēr mani saaistījušas radošas dvēseles, tāpēc sanāca jauka kopā pabūšana. Radās arī uzdevums, jeb izpausems veids. Skices, vēlāk apgleznota grīda un apzīmēts "kamīnbeņķītis", tagad te ir daudz košāk :)

Tāds bija rezultāts pēc divu dienu darba.

Ķinķeziņi uz sēžamā vēl top.

Viss iesākās ar lekciju par vindsērfingu.

Te es bik pazīmējos :)

Zvejnieksvētki Pāvilostā.

2009-07-23T11:49:00.000-07:00

Svētki, kas īstenībā iesākumā likās kā neizbēgama ķibele, jo klubs ir vistiešākajā "satiksmes" centrā.. Vai nu ekonomiskā situācija valstī, vai kas cits ir ietekmējis pasākumu, bet man par prieku tie izvērtās visnotaļ mierīgi. No savas puses, iespraudu masta galā ceriņkrūmu un piedalījos kuģu parādē, kā arī piepildīju vienu no savām iegribām, iebrauc ar vējdēli ostā līdz pašam klubiņam :)
Savukārt Elmārs Smiltenieks bija sarikojis mačus formulām un tiesāšanas procesā pieslēdza manus jauniešus, vakarpusē klubā notika apbalvošana. Dažas bildes ieskatam .

Sacensību dalībnieki.

Pietika ar četriem braucieniem.

Elmo..

Uzvarētāji, 1. Ansis Dāle 2. Ričards Omanbriedis 3. Aleksandrs Ļeontjevs

..izskatās visnotaļ priecigi :)

Ziņas no serf kluba.

2009-07-23T08:53:00.000-07:00

Pirmais mēnesis nostrādāts veiksmīgi. Viss te rit savu gaitu, Pāvilostas miers, nedaudz vēja un priecīgas sejas. Šovasar iegrozījies ļoti pateicīgs apmācāmo laiks, uz klubu nāk gan vietējie jaunieši, gan pieaugušie. Daži no jauniešiem izskatās ļoti labi, domāju ka uz rudens pusi, vējainākā dienā, būs starp visiem pārējiem glisētājiem. Patreiz problēmas ir ar materiālu, prasās vairāk mācību dēļu, bet drizumā šis jautājums tiks sakārtots. Priecē, ka Gundega Tūtāne pievienojās šim pasākumam un tagad arī māca burāt, kā arī piedāvā savus jaukos rokdarbus - košus bižotērijas izstrādājumus un pančo.
Lai viss šis pasākums iegūtu kaut kādu stabilitāti, kopā ar jauniešiem dibināsim oficiālu biedrību, pirmā sapulce tika sasaukta, ievēlēta valde un apspriests par turpmākajiem plāniem.
Šeit ir neliela intervija Liepājas avīzei.
Bija ļoti daudz darba, bet turpmāk pacentīšos biežāk šeit ko ierakstīt un ievietot bildes.

Rītdienas čempioni, jeb mani labākie censoņi Mārtiņš un Tēreze.

Pavisam jauna paaudze :)

Tiekamies Pāvilostā !

Pavilostas Serf Kluba Atklāšana

2009-06-08T07:05:00.000-07:00

Piektdien, 12. jūnijā, plkst. 20.00 notiks Pāvilostas serf kluba atklāšana.
Kas un kāpēc ?
Sadarbībā ar Pāvilostas pilsētu un Surfpro ir tapis klubs, kura pamatdarbība būs apmācīt vindsēfingu, uzsvaru liekot tieši uz vietējiem Pāvilostniekiem. Kluba ietvaros būs vindsērfinga skola, inventāra noma, varēs iegādāties nepieciešamākos sīkumus un viennozīmīgi - popularizēt vindsērfingu. Klubs atrodas Pāvilostā, Dzintaru ielas galā, laivu būdā tulīt aiz muzeja.
Ņem līdzi labu noskaņojumu un atnāc !

Vēl kāda saulaina diena uz ledus.

2009-04-16T05:15:00.000-07:00

Intervija Wintervindsurf.com

2009-04-07T21:47:00.000-07:00

Kā sāki nodarboties ar vindsērfingu ?

Būtībā es iesāku mācīties ar kaitu, pāris reizes pludmalē pavingroju, bet kaut kā neaizrāva. Kad 2005. gada vasarā parādījās iespēja iegādāties aizvēsturisku vējdēli ar švertu un vēl aizvēsturiskāku buru, noskatījos vecu Robija Naiša filmu un sapratu uz ko tiekties. Nebiju tai laikā informēts ne par vindsērfinga instruktoru esamību, ne arī pieejamām nomām. Pirmā diena uz ūdens pagāja vienkārši briesmīgi, trīs veči centāmies saprast kas vispār ir jādara, rezultātā kārtīgi izpeldējos un pazaudēju dēlim spuru, nākamajā reizē kāds parādija kā pareizi jāuztakalē bura un bez pavadošas laivas vairs ezerā nedevāmies. Tā arī īsti pirmajā vasarā nesapratu, kas ir vindsērfings, viss sākās ziemā. Iegādājos T2 ledusdēli, pāris dienās to nedaudz apguvu un beidzot sajutu īstu vindsērfinga garšu. Ziemā apgūtais ļoti palīdzeja nākamajai vasaras sezonai, kurā jau paspēju piedalīties pirmajās sacensībās, tālāk sekoja diezgan straujšs progress, race tipa sacensības īsti neaizrāva, kamēr nonācu līdz sev tīkamākajām disciplīnām wave un freestyle uz ledus.

Kas piesaistīja visvairāk ?

Visvairāk piesaistīja sarežģītības pakāpe, vinsērfings nav kā velosipēds - uzkāpi un aizbrauci, ja nopietni tam grib pieiet, tad ir jāpavada daudzas stundas uz ūdens. Vieglāk ir ziemā, gan tīri tehniski, gan arī no fiziskās puses, bet visvairāk man patīk tas, ka uz ledus es varu mierīgi kabatā ielikt ipod, aizbāzt ausis ar labu mūziku un vienkārši paburāt :)

Kā pievērsies ziemas vindsērfingam un nonāci līdz instruktora līmenim ?

Kā jau minēju, ziemas vindsērfingu uzskatu par savu burāšanas karjeras sākumu un pievērsos tam no informācijas latvijas serf portālos. Pirmajā ziemā ļoti aktīvi sāku burāt uz ledus, kad tas nokusa, izdomāju tam pašam ledusdēlim piemontēt riteņus un katru brīvu, vējainu brīdi pavadīju uz lidlauka vai kāda neapdzīvota stāvlaukuma. Nopietns instruktora darbs sākās pagājušajā vasarā, kā arī pēdējos gados piedalījos serf semināra organizēšanā. Rezultātā atklāju sevī pozitīvu īpašību - ir liels gandarījums kādam ko iemācīt, tāpēc arī ziemā cenšos piesaistīt un apmācīt visus burātgribētājus.

Kā vērtē ziemas vindsērfinga drošības aspektus ?

Ledusburāšana - pieklājīgs ātrums, sāpigi kritieni utt.. Varbūt iesākumā izklausās bailigi, bet manuprāt tas vairāk ir psiholoģiski. Salīdzinājumam ar vindsēfingu vasarā uz ūdens - virsma ir gluda, attiecīgi stāvēšana uz dēļa daudz stabilāka un neskaitāmie kritieni vienkārši iztrūkst. Var izmantot dažādus aizsarglīdzekļus - ceļu, elkoņu sargus, ķiveri, muguras un krūšu aizsargus, esmu pat redzējis ledusburātāju ietērptu hokejista formas tērpā. Ja arī gadās nokrist, jārēķinās ka uz gluda ledus trieciens būs vairāk šķietams, jo visbiežāk burātājs vienkārši aizslīd, piemēram lietojot ceļu aizsargus, var ar tiem rēkināties un krist uz ceļiem. Personīgi vienmēr izmantoju kombinētus ceļu un stilbu aizsargus, kā arī ķiveri. Jāņem vērā arī trapece, jo tā var funkcionet kā aizsargs muguras lejasdaļai. Nedaudz piesardzīgākam jābūt uz apsniguša ledus, nereti sniegs tiek sapūsts nelielās kupenās un pārvietojoties lielā ātrumā tās var strauji sabremzēt, sliktākajā gadījumā kataputēt burātāju. Šādos gadijumos varu ieteikt vai nu apbraukt kupenu, vai tajā iebraucot vairāk svaru pārnest uz ledusdēļa pakaļgalu. Protams, vienmēr pirms doties uz kādu aizsalušu ūdens tilpni, vajadzētu pārliecināties par ledus biezumu.

Kas jāņem vērā iesācējam, kurš grib sākt nodarboties ar ziemas vindsērfingu ?

Pirmkārt jau augstākminētie drošības aspekti. Tālāk ieteiktu griezties pie kāda instruktora un ar tā palīdzibu pamatus ledusburāšanā jau apgūsiet dažās stundās. Nav pārāk jāsatraucas par fizsko sagatavotību, risku un savu vecumu. Ziemas vindsērfings ir visnotaļ viegli apgūstams pasākums plašai cilvēku auditorijai, kuriem ziemas periodā ir vēlēšanās darīt ko aktīvu.

Kā kopumā vērtē ziemas vindsērfinga attīstību pēdējo gadu laikā ?

Šai ziņā noteikt gribu izcelt savu tēvzemi Latviju. Neskatoties uz to ka ne vienmēr pie mums ir labvēlīgi laika apstākļi ledusburāšanai, ir cilvēki kas tam pievērsušies nopietni. It īpaši augsti jānovērtē Hiberna icebords centieni šoziem ledusbāšanu izcelt un popularizēt sportiskā līmenī gan eiropā, gan pasaulē, kā arī iespēju beidzot iegādāties izskatigus un tehniski pilnvērtīgus ledusdēļus. Varbūt tas ir nopietns pavērsiens un drīz ledusburāšana pārtaps par populāru izklaidi ziemā un nopietnu sporta veidu ar dažādām disciplīnām, jo es ļoti vēlētos sagaisīt arī freestyle sacensības uz ledus.

Pastāsti kādu kuriozu no ziemas vindsērfinga ?

Kā kuriozu varētu minēt kādu interesantu sarunu ar zemledus makškernieku. Tas notika pirms diviem gadiem, ziemas sezonas izskaņā. Biju aizbraucis līdz Ķīšezeram ar domu paburāt, bet ledus jau bija diezgan pakusis un izskatījās apšaubāms, tomēr mierā nelikos, jo uz ezera sēdēja daudzi makšķernieki. Prātīgi aizstaigāju līdz tuvāk krastam sēdošajam, lai apvaicātos par ledus biezumu. Kad biju apstāstījis ka ir doma paburāt, sekoja eleganta atbilde - burāt varētu būt tiešām bīstami, bet uz mums tu neskaties, mēs vēl te ar slēpēm nāksim :)

Kas ir tavi atbalstītāji ?

Par cik intervija saaistīta ar ledusburāšanu, tad pirmkārt jāpiemin Hiberna icebords gan kā atbalstītāji, gan kā sadarbības partneri. Buru ražotājs The Loft jau otro gadu piešķir atlaides, savukārt vasarā izmantoju RRD dēļus. Latvijā to visu var iegādāties Surfpro veikalā. kurš bez iepriekšminētajiem brendiem arī parūpejas, lai es vienmēr būtu silti apģērbies :)

Intervija publicēta šeit

Kaut kas no šīs ziemas..

2009-02-13T13:41:00.000-08:00

Sezonas Atskats. Serf seminārs '08

2009-02-13T13:29:00.000-08:00

Vasara, Pāvilosta un Serf seminārs. Tas ir pasākums ar 20 gadu vēsturi, kur kopā pulcējas daudzi burātāji, kā arī pēdējā laikā vairāk atvērts tieši iesācējiem. Kopš nopietni esmu pievērsies vindsērfingam, cenšos savās iespeju robežās to popularizēt šeit, Latvijā un pēdējos divus gadus piedalījos semināra organizēšanā. Par cik fotogrāfešana ir mana otra būtiska aizraušanās, tad pacentos arī pabildēt semināra gaitu. Nelielu ieskatu bildēs un par paveikto var apskatīt šeit.

Kā pagāja brīvdienas.

2009-01-08T03:01:00.000-08:00

Diezgan strauji aizsala gandrīz visi latvijas ezeri un pacentāmies maksimāli to izmantot. Pirmā diena uz ledus tika aizvadīta Alūksnē, iepūta 6 m/s stiprs vējš, kā arī parādījās iespēja izmēģināt jaunos Hiberna ledusdēļus. Man pašam iepatikās modelis Edge, kuru arī izmantošu turpmāk, vēl tam ir dažas nepilnības, kuras vajadzētu novērst, bet tā var uzskatīt par pasaulē labāko ledusdēli.
Pēc kāda laika arī Rīgas pusē parādījās pietiekami biezs ledus, lai burātu. Nākamais sekoja Kaņiera ezers Lapmežciemā, bija pilnīgi gluds ledus, vējš ne pārāk stiprs bet pietiekams, lai ko jaunu iemācītos. Māris ir ir samontējis mazu video, un no manas puses bildes.
Tālāk sekoja ideāla vecā un jaunā gad sagaidīšana uz ledus. Pēdējā vecgada dienā devāmies uz Ungura ezeru Cēsu pusē, bija diezgan stabils vējš, pietieka ar 5.7 buru, kā arī diezgan liels burātāju pulciņš. Tai pusē ir aktīvisti gan no Cēsīm, gan Valmieras. Es biju kompānijā ar Guntaru un viņš jau tagad bez video kameras nekur nedodas - ieskatam. Savukārt man, kā vienmēr bija līdzi fotoaparāts un rezultātā tapa dažas bildes. Arī nākamā diena bija visnotaļ vējaina un visa kompānija savācās Baltezerā, bija diezgan bailīgi, jo ledus visu laiku krakšķēja, bet neviens par laimi neielūza, vējš gan bija superīgs, pietika ar 5 kvadrātmetru buru. Spīdēja saule un jaunais gads tika sagaidīts godam. Kā mēdz teikt, kā sagaidīsi, tā arī pavadīsi, tā tad burāsim, visu gadu :)
Protams Māris atkal parūpējās par video un paldies Edgaram par bildēm.
Nākamajā nedēļas nogalē sekoja Eiropas čempionāta posms Alūksnē, organizators bija Hiberna iceboards, bet vēja prognozes bija diezgan bēdīgas, tāpēc sacensībās nepiedalījos. Kopā ar Jāni Neimani aizbraucām uz piektdienas pasākumu, kur bija iespēja testēt jaunos dēļus, ieradās gan vietējā prese, gan Malienas televīzija, pasākums arī ticis atainots LTV1. Tiekamies uz ledus !

Surf Pro veikals pārcēlies uz jaunu dzīves vietu !

2008-12-25T17:48:00.000-08:00

Ledusdēļi

2008-12-25T17:15:00.000-08:00

Ziema ir klāt, īstais laiks, kad pievērsties ziemas vindsērfingam, jeb ledusdēļiem. Pabiju pāris dienas Alūksnē, viss ezers vēl nav aizsalis, lielākā daļa, bet pietiek lai burātu, pagājušo sestdien bija vienkārši superīgi apstākļi, vēl neapsnidzis ledus un 5.0 bura, kā ari iespēja izmēģināt jaunos Hiberna ledusdēļus, secinājums tikai viens, tie ir labākie tirgū pieejamie, elastīgs stiklašķiedras klājs un augsta precizitāte vadāmība, vienkārši patīkami braukt :) Dotajā brīdī savas iemaņas uz ledus pilnveidošu tieši ar šiem dēļiem, smalkāku info var apskatīt Hiberna Iceboards

Tiem kas grib iepazīties ar ziemas vindsērfingu der izlasīt nelielu rakstu surfline.lv portālā. Tiekamies uz ledus !

Bildes no '07 gada Serf semināra Pāvilostā.

2008-12-25T16:59:00.000-08:00

Sezonas Atskats. Ristna.

2008-12-24T02:49:00.000-08:00

Pēdējos pāris gadus diezgan bieži esmu pabijis Ristnā, tas ir igauņiem piederošās salas Hiumā galapunkts. Neliels aprakst un bildes aplūkojamas šeit

Māris Minkevics savukārt ir pacenties un samontējis pāris video no mūsu viesošanās Ristnā, šeit var aplūkot vai nolādēt filmiņu par 2007,gada vasaru un šeit ir filmiņa no šīs sezonas noslēguma - Waves of Ristna. Es tur noteikt atgriezīšos.

Surfpro

2008-11-24T15:53:00.000-08:00

Surfpro ir vindsēfinga un kaitborda inventāra veikals ar kuru man ir cieša sadarbība, kā arī atbalsts. Veikalā var iegādāties Loftsails buras, ar kurām burāju no pašiem pirmsākumiem un esmu ļoti apmierināts. Vējdēļi tiek piedāvāti no populārā itāļu brenda RRD kuri nereti izceļas ar dažādām inovācijām. Tā pat ir pieejama Mystic produkcija - speciālais un nespeciālais apģērbs,trapeces,grotbomji un vēl dažādi sīkumi, kā arī viss kaitbordam. Drīzumā veikals būs pārcēlies uz jaunām telpām tuvāk centram un ziemas periodā piedāvās kaut ko no ziemas ekstrēmo sporta veidu klāsta. Vasaras periodā atkal turpināsim sadarboties un rīkot apmācības iesācējiem. Droši griezieties Surfpro veikalā, tā ir kvalitāte par saprātīgu cenu !

RRD TwinFin

2008-11-24T15:31:00.000-08:00

Šogad jaunākā tendence viļņu dēļu tirgū ir dēļi ar divām spurām. Šī mode izplatījusies arī PWA, kur teju puse braucēju redzami uz divspuru dēļiem. Kādas tad ir šo dēļu priekšrocības? Ka izrādās, dēļu labākās īpašības visvairāk izpaužas apstākļos, ko varētu saukt par draņķīgiem – nelieli viļņi un ne īpaši stiprs vējš, kas pie mums nav retums. Dēlis, kas aprīkots ar krietni mazāka izmēra spurām (ap 15cm), piedāvā īstas sērfošanas sajūtu ļaujot griezt asākus pagriezienus un viena loka vietā izgriezt divus arī uz pavisam necila izmēra viļņa. Plānojot savu arsenālu, divspuru dēli var izvelēties arī nedaudz lielāku, kas ļaus izmantot lielāku buru, bet saglabās maza dēļa īpašības, jo dēlis ir ļoti manevrētspējīgs, turklāt divspuru dēli ir vieglāk kontrolēt vējam pastiprinoties, kas nozīmē lielāka vēja diapazona nosegšanu ar vienu dēli.
RRD jau agrāk ir piedāvājuši divspuru dēļus un 2009 gadā to darīs atkal. Pirmie dēļi jau ir nonākuši pie lietotājiem un atsauksmes ir ļoti labas gan no sērferu puses, gan vindserfinga žurnālu testa komandām. Ieskatam neliels video – RRD WaveTwin Latvijas apstakļos.
Paspēju jau iefanot par jauno dēli :) Ja Tu arī vēlies iegūt šādu dēli, spied uz Surfpro logo un tur atradīsi visu info, kā to izdarīt.

Sezona '08

2008-11-24T14:05:00.000-08:00

Es vēl ceru ka sezona nav beigusies, bet degunu jau nav ko nokārt, ziemā mums būs ledusdēļi.
Paldies Mārim Minkevicam, kurš nekad nav skopojies ar padomiem par burāšanu un sarūpēja šo video.
Tiekamies uz ūdens !

Nedaudz par mani un vindsērfingu..

2008-02-22T18:45:00.001-08:00

Esmu dzimis un jo projām dzīvoju mazpilsētā Talsi. Ar vējdēli iepazinos agrā bērnībā, Usmas ezerā, bet tās bija tikai dažas nedēļas vasaras brīvlaikā. Pirms gadiem trīs, tamlīdzīgs atribūts nonāca manā īpašūmā un sākās neatlaidīga cīņa, jo par tādu lietu, kā instruktors, vienkārši nezināju, bet interese plauka kā pienenes pļavā, attiecīgi, pēc ne visai veiksmīgas vasaras, ziemā iegādājos sakarīgu buru un T2 ledusdēli, kas bija pamatīgs lēciens tālākai attīstībai.
Vienā sezonā paspēju izskriet cauri gan freeride, gan race tipa sacīkšu inventāram, bet jau nākamajā pavasarī Tenerife iepazinos ar viļņu dēli, pie tā arī tagad pieturos. Ņemot vērā latvijas apstākļūs, ļoti bieži noder freestyle inventārs, pats novirziens tik ļoti neaizrauj, kā wave, bet tas ir labs treniņš. Runājot par treniņu, mēģinu pielāgoties visiem laika apstākļiem, kad uzsalst ledus, velku ārā ledus dēli un dodos uz ezeru, kad ūdens ir pa aukstu, bet ledus vēl nav uzsalis, tam pašam ledusdēlim skrūvēju klā† riteņus un dodos uz kādu, ar mašīnām neapdzīvotu stāvlaukumu. Kaut gan pēdējos gados latvijā ir diezgan siltas ziemas, ir sanācis gan decembrī, gan janvārī vēl jūrā paburāt.
Manā skatījumā, tehniski šis ir diezgan grūts sports, bet nu tas, savā ziņā, pārtapis par dzīves veidu un runā, ja reiz esi ar to saslimis, tas uz mūžū..
Zinu, ka globāli tas interesē daudzus, bet bieži cilvēki atduras pie finansēm, pacietības trūkuma un brīvā laika, man par to ir savs viedoklis..
Par finansēm. Nav jau būtība nekas hiperdārgs, bet jaunatne, kurai vajadzētu tamlīdzīgu aizraušanos, bieži izvēlas ko citu, tie ir saucamie "tusiņi", bāri, klubi u.c. tā nebūs normāla nedēļas nogale, ja tādos iestādījumos nebūs atstāti, vismaz savi 50Ls, bet ja iesākumā apmeklējumus samazinātu tikai uz pusi un paskatītos, kas gada laikā paliek pāri, tur noteikt sanāktu pilns iesācēja komplekts, jo labi pavadīta diena uz ūdens, noteikt sniegs daudz lielāku gandarījumu.
Pacietība. Bez tās šeit neiztikt un rezultāts atkarīgi no gribas spēka jaudas. Bet ir otra puse, praktiski nezinu nevienu sērferi, kas kādreiz skopotos ar padomiem, kā arī latvijā tiek rīkots serf seminārs, kas ir ļoti pozitīvs pasākums gan iesācējiem, gan jau advancētākiem braucējiem, pats arī esmu par tā visa attīstību šeit un ticiet man, uzturoties sērferu sabiedrībā, jautājot, uzklausot, progress būs daudz lielāks. Kā arī pastāv inventāra nomas un instruktori.
Vienkārši vēlos, lai mūsu būtu vairāk.
Tiekamies uz ūdens :)

Nedaudz par vēju..

2008-02-22T18:35:00.000-08:00

Agrs rīts, līdz ar gaismu esi pamodies un tūlīt skaties āŗā pa logu, tur tevi sveicina ceriņu krūmi,kas šurpu,turpu locās, radio stāsta par trešo, nelabvēlīgo prognozi, debesis pelēkas, cilvīši apkārt kūtri, bet es priecājos, jo pūš.
Tiek iedzerta rīta tēja, noskaidrots vēja virziens, stiprums, sakrauti mašīnā dēļī, buras un no striķīša noņemta vēl neizžuvusī hidra. Sazvani sev līdzīgi domājošos un vienojamies par iespējamo galamērķi. Reizēm tās ir kā medības, nobraukti simtiem kilometri, bet vēja ta nav.. Bet ar katru dienu arvien vairāk tu ar to sadzīvo, arī pati daba ir labs indikators, sarkana saule noriet mākonī, kaijas parādās krastā, un protams galvenais pieturas punkts ir laika prognozes. Vēju nekad nevar ieplānot.
Mūsu zemē visbiežāk tiek izvēlēta rietumu piekraste Ventspils, Pāvilosta, Liepāja un citas vietas. Atliek tik nobruņoties ar vējdēli un doties jūrā, kur tevi sagaida dzestrs ūdens un viļņi. Uz priekšu virza vējš, zem kājām ir vējdēlis un nenoteikts reljefs, rokās bura un katrs vilnis ir individualitāte, līdzīgi kā cilvēki, katrs ar savām īpatnībām. Kad esi trāpījis uz laba viļņa, augstu palēcies, tās ir tikai sekundes simtdaļas un superīgas sajūtas, zeme apakšā vienkārši apstājas.. Tā nav cīņā, tā nav dzīšanās pēc adrenalīna, bet tā ir brīvības sajūta, ko radījis vējš.

LAT 129

2008-01-25T05:24:00.000-08:00